"Pie 700 °C infrasarkanais starojums paliek par redzamo gaismas avotu,respektīvi zvaigžņu izstarotais infrasarkanais spektrs ir redzamais spektrs!"

"Jo nav jau ta ka līdz zemei pilnībā nekāds tevis pieminetais starojums nenonak no zvaigznēm un galaktikām."

Tu absolūti nezini fiziku. Ar populārzinātnisku rakstu lasīšanu ir drusku par maz, lai uzmestos par astronomijas ekspertu.

1) Elektromagnētiskos viļņus iedala rentgena/gamma, UV, redzamajā, IR, radio u.c. joslās, vadoties TIKAI pēc viļņu garuma. Ir pilnīgi vienalga, kas un kā ir konkrēto vilni izstarojis. Ja Saules siltumstarojums iekrīt RG joslā, tad tā ir redzamā gaisma un to uztver ar redzamās gaismas detektoriem un redzamās gaismas teleskopiem. Ja tālas, karstas galaktikas izstarotā UV gaisma dēļ sarkanās nobīdes (Doplera efekta) līdz mums nonāk kā IR (siltuma) radiācija, tad to var uztvert vienīgi ar infrasarkanā starojuma detektoriem un teleskopiem.

2) Ir tā, ka kāds manis pieminētais starojums PILNĪBĀ nenonāk līdz Zemei. Rentgenstarojums atmosfērā pilnīgi absorbējas ~100 m attālumā no avota, bet atmosfēra ir kilometriem bieza. UV starojums nav uztverams tajās joslās, kur stipri absorbē skābeklis/ozons. Ok, te ir izņēmums - arktiskie/antarktiskie apgabali polārajā naktī, ar ierobežotu redzeslauku un šausmīgiem darba apstākļiem. Nekādi superdatori neatsvērs dēļ atmosfēras zaudētos fotonus, kas nenonāk teleskopā - attēls ir vnk blāvāks, sīkākas detaļas saplūst ar fonu. To arī Tu zinātu, ja būtu nopietni mācījies fiziku.

JWST skatīsies infrasarkanajā spektrā. Uz Zemes bāzēts teleskops te neder jo atmosfērā esošais ūdens tvaiks absorbē daļu infrasarkanā spektra un nekāda adaptīvā optika šai gadījumā nepalīdz, atliek tik laist teleskopu kosmosā.

Pat Hubble teleskops var lūkoties 20 miljardu gaismas gadu attālumā!
Tas ir tas saucamais zināmais visums!!! Protams, ka tālāk ir vēl galaktikas, bet vēl nav tik spēcīga teleskopa...neesmu pārliecināts, bet liekās, ka NASA strādā pie viena teleskopa pašlaik, kuru palaidīs 2012-2014 gadā.....

neko nesapratu na..g man tas jāzin

Taustāmi pierādījumi manā uztverē būtu kaut fotogrāfija viena gaismas gada attālumā. Arī tad matēmatika šķistu uzticamāka. Taču pieņemot tik daudz lietas par pašsaprotamām nevar uzzināt kā tad īsti ir. Es nerunāju par kaut ko konkrētu.

tu ķer fotonus, kad fotografē. arī uz Zemes tiem ir vajadzīgs laiks, lai tiktu līdz fotokamerai, protams, mūsu izpratnē tas notiek vienā momentā. kad mēs fotografējam tālas zvaigznes, mēs skatāmies to, kādas tās bija tajā laikā, kad izstaroja EM viļņus (fotoni ir to nesēji). nav izslēgts, ka zvaigznes, ko ar aci saskatām debesīs, ir jau sen,sen kā beigušas savas kodolreakcijas un kļuvušas par kaut ko citu, bet tāpat - vēl kādu laiku mēs redzēsim to pagātni.

ja arī palaistu zondes, kas pārvietojas gaismas ātrumā, tas ir pilnīgi bezjēdzigi, lidos taču līdz turienei 3,5 miljardus gadus, kas to gaidis?

P.S. - cik zinu, par relativitātes teoriju neviens neko labāku nav pagaidām vēl izdomājis, ar ko varētu to aizvietot. Lai arī ir zināms, ka tā dažreiz neesot gluži perfekta.

Man šķiet, ka mūsu zinātnieki ir stagnāti un būtībā cenšas noturēt virs ūdens slīkoni, proti, relativitātes teoriju. Cik nav lasīts, ka mūsu 'atklājumi' un 'pierādījumi' saistībā ar astrofiziku ir tādi tukši aprēķini vien. Protams, saka jau, ka matemātika ir universālā valoda, taču vai tā visu izskaidro balstoties uz tik daudz '..., ja"?? Neticu un neticēšu šīm muļķībām, kamēr nebūs kādi 'taustāmāki' pierādījumi. :)

3,5 miljards gaismas gadu attālumā no Zemes! Kā var vispār spriest ar tāda laika pārākumu?
Kā var nofotogrāfēt pienaceļu, ja viņs ir arī neiskaitāmu gaismas gadu no zemes! Neandertālieši ir palaiduši kautkādas zondes, kas pārvietojas gaismas ātrumā?
Tas ir jautājums priekš zinātājiem