Milzīgu putekļu un gāzes mākoņu sabiezējumu centrā dažkārt izveidojas pietiekami augsta temperatūra un spiediens, lai sāktos kodolreakcijas. Kad tas notiek, jauna zvaigzne ir dzimusi. Kad mākonis ir pārāk mazs, kodolreakcijas nesākas un zvaigzne neiedegas. Tāpēc tās dēvē par brūnajiem punduriem.

Brūnie punduri vairāk atgādina Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru. Tiem ir līdzīga masa, izmērs un sastāvs. Ja Jupiters būtu izveidojies un klaiņotu viens pats Visumā, to noteikti klasificētu kā brūno punduri.

Pirmo reizi šīs neizdevušās zvaigznes tika atklātas 1995. gadā. Kopš tā laika ir atrasti daži simti šo objektu, kas riņķo ap citām zvaigznēm, ap citiem brūnajiem punduriem, kā arī ceļo vieni paši kosmosā. Neviens īsti nezina, cik šādu objektu ir "tur ārā", bet tiek izteikti minējumi, ka brūno punduru daudzums ir aptuveni 1/3 daļa no zvaigžņu skaita.

Brūno punduri, kas atrodas tikai 9 gaismas gadu attālumā no Zemes, atklāja Filips Lukass un viņa kolēģi no Hefordšīras universitātes. Tas nozīmē, ka šis punduris ir viens no 10 Saulei vistuvākajiem objektiem.

Jaunatklātā objekta UGPSJ0722-05 rādiuss ir līdzīgs Jupitera rādiusam. Tā temperatūra ir aptuveni 500 K. Tādējādi tas ir visaukstākais līdz šim atklātais brūnais punduris. Tā atmosfēras spektroskopiskajā analīzē tika atklāta metāna un ūdens tvaiku klātbūtne. Šāda kombinācija varētu patikt astrobiolgiem.

Šī objekta atmosfērā ir vēl kaut kas, kas absorbē starojumu pie viļņu garuma 1,25 mikrometri. Līdz šim nav izdevies rast skaidrojumu šim fenomenam. Iespējams, ka UGPSJ0722-05 ir jauna tipa brūnais punduris.

Tā kā objekts atrodas tik tuvu, UGPSJ0722-05 turpinās pētīt ne viena vien astronomu komanda. Iespējams, ka objektam vajadzētu piešķirt kādu vieglāk iegaumējamu vārdu.