Fiziķi, kuri strādā ar Lielo hadronu paātrinātāju (LHP), cer jau nākamgad iegūt pirmos pierādījumus, kas liecina par tādu jēdzienu kā "paralēlās pasaules" un "papildu dimensijas" eksistenci, kuri minēti tikai zinātniskās fantastikas sacerējumos. Zinātnieki aizvien aktīvāk runā par "jaunas fizikas" dzimšanu, kura var pilnībā izmainīt mūsdienu priekšstatus par Visumu un tā uzbūves principiem.
"Paralēli visumi, nezināmas matērijas formas, papildu dimensijas. (..) Tās nav lētas zinātniskās fantastikas blēņas, bet gan ļoti konkrētas fizikas teorijas, kuras zinātnieki mēģina pierādīt ar LHP un citu eksperimentu palīdzību," teikts Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) paziņojumā.
Neraugoties uz gadu simtiem ilgiem novērojumiem no Zemes, pašlaik izpētīti ir tikai 4% Visuma. Pārējais, kā uzskata zinātnieki, sastāv no tumšās matērijas un tumšās enerģijas, kas nav redzama un tāpēc pašreizējā posmā to nav iespējams izpētīt.
Kā uzskata fiziķi, paralēlie visumi var būt apslēpti dimensijās, kurās nenokļūst gaisma, kas padara gandrīz neiespējamu to pētīšanu.
LHP uz Šveices un Francijas robežas radīja CERN ar vairāk nekā 70 valstu fiziķu līdzdalību, un tas pēc gadu ilga pārtraukuma tika iedarbināts 2009.gada novembrī.
Tas ir vēsturē vislielākais elementārdaļiņu paātrinātājs. Tā 27 kilometrus garajā gredzenā gandrīz ar gaismas ātrumu saduras protonu kūlīši.
Pētot šo sadursmju rezultātus, zinātnieki cer iegūt jaunus datus par matērijas uzbūvi, kā arī atveidot notikumu pirms 13 miljardiem gadu, kas zinātnē nosaukts par "Lielo sprādzienu" un kurā, saskaņā ar vienu versiju, esot radies Visums.
21.septembrī pirmo reizi pēc paātrinātāja iedarbināšanas zinātnieki atklāja principiāli jaunu efektu, ko neprognozēja pašreizējā teorija, - protonu sadursmē radušos simtiem daļiņu vidū tika atklāti pāri, kuru kustības nezināmu iemeslu dēļ bija saistītas cita ar citu.
Šīs divu daļiņu korelācijas tika atklātas detektorā CMS, kas ir viens no četriem galvenajiem paātrinātāja detektoriem. Vēlāk zinātnieki izvirzīja vairākas hipotēzes, kas izskaidro šo fenomenu. Saskaņā ar vienu no versijām daļiņu izturēšanās izskaidrojama ar griešanos, kas rodas pie ne gluži centrālas protonu sadursmes.
