Hipotēzi, ka šī lavas jūra baro neskaitāmos Jo vulkānus, izvirzījuši Kalifornijas un Mičiganas štata universitāšu pētnieki, un viņiem piekrīt arī NASA Reaktīvās kustības laboratorijas pētnieki, raksta Newsru.com.

Zinātnieki atzīmē, ka lavas jūra, kuras biezums sasniedz pat 50 kilometrus, vulkāniski aktīvākajam Saules sistēmas objektam ļauj "vārīties" nepārtraukti. Vulkāni, kas atšķirībā no Zemes uz Jo ir izvietoti vienmērīgi pa visu objekta virsmu, katru gadu izverd simts reizes vairāk lavas nekā visi Zemes vulkāni, kopā ņemot. Kā zināms, uz Zemes lielākie vulkāni atrodas litosfēras plātņu robežošanās reģionos.

Galileo uzņemtajā Jo fotogrāfijā nedaudz pa kreisi no centra redzamais melnais punkts ir vulkāna izvirdums. Foto: Wikipedia

"Beidzot mēs zinām, no kurienes nāk lava. Izrādās, ka Jo nepārtraukti Jupitera magnētiskajā laukā raida signālus, kas liecina par šķidras vai pusšķidras lavas esamību dziļi zem Jo virsmas," pavēstījis Kalifornijas universitātes profesors Krišans Hurana.

Zinātnieki uzskata, ka pirms miljardiem gadu uz Zemes un arī Mēness situācija bija līdzīga, taču laika gaitā lavas jūras atdzisa. Ja šis pieņēmums ir pareizs, tad Jo faktiski sniedz ieskatu, kāda bija mūsu planēta savos veidošanās pirmsākumos.

Jo vulkānus 1979. gadā palīdzēja atklāt NASA lidaparāts Voyager. Vēl 10 gadus vēlāk sistēmas giganta virzienā tika nosūtīta vēl viena automātiskā izpētes stacija Galileo, kuras uzdevums bija izpētīt Jupitera pavadoņus Jo un Eiropu. Kad Galileo savu darbu bija paveikusi, tā pēdējās misijas ietvaros tika ievadīta Jupitera atmosfērā, no kurienes paguva zinātniekiem atsūtīt vērtīgus datus par magnētisko lauku, kas savukārt ļāva izteikt secinājumus par lavas jūru uz Jo.