Aptuveni 23% ASV darbinieku moka bezmiegs, kas valstij kopumā izmaksā 63,2 miljardus dolāru (30,7 miljardus latu), liecina jauns Amerikas Miega medicīnas akadēmijas ziņojums.
Vidējais Savienoto Valstu darbinieks katru gadu bezmiega dēļ zaudē 11,3 dienas produktīva darba, liecina ziņojums, kurš publicēts žurnāla "Sleep" 1.septembra numurā.
"Mēs esam šokēti par bezmiega milzīgo ietekmi uz vidējā cilvēka dzīvi," atzīmēja pētījuma autors, Hārvarda Medicīnas skolas psihiatrs Ronalds Keslers.
Viņš norādīja, ka miega traucējumi joprojām ir nenovērtēta problēma.
Bezmiega dēļ darbinieki patiesībā gan nekavē darbu, viņi iet uz darbu, bet padara mazāk, atzīmēja Keslers.
"Uz informāciju balstītā ekonomikā ir grūti atrast apstākli, kam būtu lielāka ietekme uz produktivitāti," viņš piebilda.
Pētījuma rezultāti iegūti, valsts mērogā izvērtējot 7428 darbiniekus. Novērtēšana tika veikta daudz apjomīgāka projekta - Amerikas Bezmiega pētījuma (AIS) - ietvaros 2008. un 2009.gadā, atklāja Keslers.
AIS rezultāti liecina, ka no bezmiega cieš 23,2% pētījumā aptverto darbinieku, tomēr 65 gadus vecu un vecāku darbinieku vidū miega traucējumi bijuši ievērojami mazākam skaitam cilvēku, proti, aptuveni 14,3%.
Visvairāk bezmiegs mocījis strādājošās sievietes - 27,1%, bet strādājošo vīriešu vidū miega traucējumi bijuši 19,7%.
"Tagad, kad zinām, cik daudz Amerikas darbavietām izmaksā bezmiegs, jautājums darba devējiem ir, vai iejaukšanās cena ir tā vērta," atzīmēja Keslers.
Vidējās bezmiega ārstēšanas izmaksas gadā sasniedz no aptuveni 200 dolāriem (97,4 latiem), kas tiek tērēti miega zālēm, līdz pat 1200 dolāriem (584,4 dolāriem) par terapiju.
