Zinātnieki sakarības starp gēniem un slinkumu atklājuši, laboratorijas apstākļos pētot peles, kuras nespēj vai arī kurām nav vēlmes ilgi skraidīt, vēsta Newsru.com.

Ferments AMFK tiek aktivizēts strauja enerģijas patēriņa gadījumā un šūnā ieslēdz enerģijas taupīšanas režīmu. Gregorijs Steinbergs no Makmastera universitātes Kanādā pētīja speciāli audzētas peles, kam nebija par AMFK izstrādi atbildīgo divu gēnu un secināja, ka tās uzvedas krietni citādāk nekā to sugas brāļi un māsas

Kā atzīmē Steinbergs, pelēm ļoti patīk pārvietoties skriešus un veselīga pele bez grūtībām var pārvarēt dažas jūdzes. Īpatņi bez nepieciešamajiem gēniem savukārt spējot noskriet attālumu, kas atbilst ceļam līdz koridora galam un atpakaļ. Pēc pētnieka teiktā

jau dažas sekundes pēc peles novietošanas uz skrejceliņa esot skaidri redzams, vai tā ir veselīgs radījums vai tomēr tāda, kura nevēlas un nevar paskriet.

Tāpat zinātnieks noskaidrojis, ka pelēm bez AMFK fermenta gēniem muskuļu šūnās ir mazāk mitohondriju jeb iekšējo spēkstaciju, kas ražo enerģijas avotu - adenozīntrifosforskābi (ATF). Tāpat šādu peļu muskuļu šūnas sliktāk patērē glikozi.

Newsru.com atzīmē, ka šis nav pirmais šāda veida pētījums, kura mērķis ir noskaidrot gēnu ietekmi uz dzīvo radību aktivitāti. Jau 2008. gadā Timotijs Laitfuts un zinātnieku grupa no Ziemeļkarolīnas universitātes sadalīja peles grupās atkarībā no to aktivitātes līmeņa un noskaidroja, ka 20 genoma sektoriem ir tieša ietekme uz dzīvnieku aktivitātes līmeni.

Jaunā pētījuma autori tikmēr apgalvo, ka viņiem pirmo reizi ir izdevies pierādīt saikni starp AMFK, mitohondriju darbu muskuļu šūnās un fizisko slodzi. Pēc pētnieku domām šie secinājumi noderēs cilvēkiem, kas nenodrošina sev pietiekamas fiziskās aktivitātes, piemēram, astmātiķiem, cilvēkiem ar lieko svaru un tādiem ļaudīm, kas labāk guļ uz dīvāna ar TV pulti rokā, nekā pastaigājas svaigā gaisā. Steinbergs uzskata, ka,

attīstoties tehnoloģijām un evolūcijai ejot savu ceļu, cilvēku fiziskā forma aizvien pasliktināsies,