Šehtmana pētījumi par kvazikristāliem - atomu mozaīkām - ieviesuši "būtiskas izmaiņas tajā, kā ķīmiķi izprot cietas vielas", teikts Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.

Zinātnieks sava atklājuma dēļ gan sākotnēji saskārās ar kolēģu noraidījumu un pat izsmieklu, kā arī viņš zaudēja savu darba vietu pētniecības laboratorijā ASV.

Kvazikristāli atrasti laboratorijas apstākļos, kā arī dabiski dažos minerālos.

Kvazikristālu raksti ir izteikti ģeometriski sakārtoti un simetriski, taču tie neatkārtojas. Nepieredzējušai personai kvazikristāli izskatās kā islāma mākslas darbi.

Sudraba-alumīnija sakausējuma kvazikristāla atomu modelis. Foto: AFP/LETA

To cieši pieguļošā struktūra palīdz materiālu padarīt izturīgāku, ļaujot zinātniekiem meklēt to pielietojumu dzīvē produktos, kas pakļauti lielam karstumam un mehāniskai slodzei.

Šehtamana atklājumam pat ir zināms konkrēts datums - 1982.gada 8.aprīlis, kad viņš izkausēja alumīniju un mangānu un pēc tam to strauji atdzesēja, iegūto materiālu pētot elektronu mikroskopā atomu līmeni.

Pretēji gaidītajam nekārtīgajam atomu sajaukumam, Šehtmans mikroskopā ieraudzīja koncentriskus apļus, ko katru veidoja desmit spilgti punkti, kas bija izkārtoti vienādā attālumā viens no otra. Četri vai seši punkti aplī tajā laikā būtu uzskatīti par iespējamiem, taču desmit nekādā gadījumā.

"Tas bija aizliegts pašā paradigmā, Starptautiskās Kristalogrāfu apvienības izdotajos noteikumos," atcerējās zinātnieks.

Viņa atklājums bija "ārkārtīgi pretrunīgi vērtēts", jo atomi izrādījās "sakārtoti tādā veidā, kas bija pretrunā ar dabas likumiem".

Šehtmans saskārās ar pilnīgu savu kolēģu noraidījumu un pat izsmieklu, viņa laboratorijas vadītājam pasniedzot viņam mācību grāmatu par kristalogrāfiju, iesakot to izlasīt.

Galu galā zinātniekam pat palūgts aiziet no viņa pētnieku grupas ASV Nacionālajā standartu un tehnoloģijas institūtā.

Tikai 1984.gada novembrī Šehtmanam izdevās atrast kādu zinātnisko žurnālu - "Physical Review Letters", kas bija ar mieru publicēt viņa pētījumu datus.

"Šis raksts eksplodēja kā bumba starp kristalogrāfiem," teikts komitejas paziņojumā. "Viņa [Šehtmana] centieni galu galā piespieda zinātniekus pārskatīt uzskatus par vielu dabu".

Šehtmans pašlaik ieņem profesora amatu Izraēlas Tehnoloģiju institūtā Haifā.

Šehtmans saņems visu 10 miljonu Zviedrijas kronu (771 000 latu) vērto prēmiju.

Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - balvas fonda dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 115.gadadienā.