man vienmēr patikušas žurciņas. Kādreiz mums mājās bija divas, nopirktas bērniem, katram sava. Kad viena vecumā saslima, es viņu nedēļu baroju un dzirdīju gulošu, viņa, izdzirdusi manu balsi, kad vairs neko citu nevarēja, kustināja astes galiņu...vēl šodien raudiens nāk, to atceroties...
Nu mēs tagad zināsim,ka ja vienai žurkai būs sū*i,tad otra viņu glābs..NU UN? priekš kam bij izlietot rsursus pētijumiem un maksāt cilvēkiem algas ,kas tajos piedalījās ..degvielas un t.t. lai uzinātu vai žurkām ir empātija...murgs
Vai tad kāds to naudu viņiem izmaksāja no Taviem personīgajiem līdzekļiem, ja tas tā satrauc?! Zinātnieki ne to vien pēta un veic daž ne dažādus eksperimentus, un ir cilvēkiem, kuriem tas interesē!
Varēja papētīt, kā žurkas glābj nevis savu žurku paziņu, bet nepazīstamu žurku. Varbūt tā nemaz nelaistu ārā, bet aukstasinīgi iedarbinātu ugunsmetēju, lai iznīcinātu konkurentu uz šokolādes gabaliņiem.
Kaut arī žurkas tiek uzskatītas par viltīgiem un nodevīgiem dzīvniekiem,
____________
slimie, fobiju pārņemtie amīšu mīti!! žurkas ir vienas no cilvēcīgākajiem dzīvniekiem. tik daudz līdzīgu gēnu nav pat ar pērtiķiem. tas attiecas gan uz empātiju, gan alkaholismu, kas arī žurkām ir tik pat izteikts kā cilvēkiem :D un žurciņa mājās ir kā mazs sunītis (ja protams pret viņu pareizi izturas!), nesaprotu, kur viņām tik daudz gudrības viņu mazajās galviņās. citiem kaķi neatsaucas uz vārdu, man visas žurkas ir atsaukušās un nākušas :P
ļoti labs raksts!!!! Tiklīdz brīvā žurka ar mēģinājumiem apguva durtiņu atvēršanu, tā gandrīz!!!!!!!! :)))))))) nekavējoties devās glābt savu biedru. Tad gāja vai negāja? skolnieka raksts )))
Esmu dzirdējusi no viena veca cilvēka stāstu, ka viens dzērājs visu laiku ir barojis žurku. Tā sistemātiski esot nākusi pie viņa . Līdz vienu dienu, tā atvilkusi
maisiņu ar zeltu.
Neticami! Bet ko Tu zini, varbūt arī tā ir bijis.
Bet vai tā tiešām ir līdzjūtība vai instinkts? Ir tomēr atšķirība, ne? Vai zinātnieki par to ir padomājuši? Daudzas dzīvnieku sugas masveidā iet bojā, lai glābtu lielāku savu biedru grupu, un to nu nevar saukt par līdzjūtību. Ja tas ir instinkts, nabaga žurka pat neapzinās, kāpēc tā dara, bet no malas izskatās ārkārtīgi līdzjūtīgi...
Ko tu te runā? Tātad, tu uzskati, ka cilvēki arī bērnus dzemdē kaut kādu apgarotu jūtu vadīti? Tas taču ir pamatinstinkts - vairoties, bet daži pret to izturās kā pret kaut kādu svētību no bārdaina onkuļa, kas sēž uz mākoņa malas. Lielāko daļu cilvēku it visā vada pliki instinkti, tikmēr kamēr tikai kādi 5% ir tik garīgi attīstījušies, ka var instinktiem gan pretoties, gan darīt kaut ko pavisam citu iemeslu vadīti.
Lasu un brīnos par amerikāņu zinātnieku zemo zināšanu līmeni par žurkām. Nebūdama zinātniece, es jau sen zinu par žurku savstarpējām sociālajām attiecībām. Cilvēkiem vajadzētu no viņām mācīties.
Katram cilvēkam būtu noderīgi izlasīt rakstu "Žurku karalis". Tas atklāj iemeslu, kāpēc cilvēku ētikas normas grimst arvien zemāk.
Atšķirība starp tevi un "stulbajiem" amerikāņu zinātniekiem ir tāda, ka viņiem bija pietiekami daudz prasmju un uzņēmības, lai savas aizdomas pierādītu eksperimentā. Kas tev liedza to darīt?