zinātne un zinātnieki Rietumeiropā tiek algoti un finansēti TIKAI, ja tie rada kaut ko, ar ko var nopelnīt. Nevis otrādi, vispirms tie tiek finansēti un tad tie kaut ko varbūt sāk darīt.
Latvijā esošai zinātnes sabiedrībai šī patiesība joprojām nav nonākusi.
Rezultātā veidojas situācija, kas svaigi cepts indženierdoktors, uzmetis lūpu par vietējo situāciju, pārceļas uz Rietumvalsti ar domu, ka visas durvis tam atvērsies un nu tikai tam maksās zelta kalnus, jo viņš redz doktors. Izrādās, ar savu attieksmi viņš kapitālismā ir pilnīgi konkurētnespējigs, darbu dabūt nevar, kur nu vēl zinātnieka pozīciju, aizsprāgst uz Latviju atpakaļ. Labāk teju minmālā alga un zinātnieka statuss, nekā pārorientēt domāšanu uz kapitālismu un saprast, kamēr darba devējam neienes naudu, tu neesi nekas.
Maksāt vēl vairāk valsts naudu par kaut ko tik konkurētnespējīgu / neatpelnošu būtu grēks.
visi prespektīvie un talantīgie ir iemācīti perspektīvi seksot 100 pozās un nodzerties 2 gados. Deģenerāt laikos te nekādai zinātnei nebūt. Tad vēl sanāk, ka daži kuri tur skolā totāli nenodegradē tie ir prom anglijā. Kop"S ES Latvija nav un nebūs vairāk kautkādu talantu un ģēniju valsts, tā ir vēsture ar ko kādreiz lielījās. Es balsoju pret ES, skaidri zinot, ka te paliks bedre, pasaules nomale ar pensionāriem, pļēguriem un slinkām resnām sievietēm, a kas te padomjgados un PSRS bija par pilnasinīgu valsti, tiešām krietni virs eiropas centriem
Ja paliks tā pati partiju diktatūras pārvaldes sistēma,palielināsies ezotēristu spiediens uz tautu.Derīgas realitātes aizstāšana ar virtualitāti.Jums jau pieder lauciņi,mamuti,dārziņi,akvāriji,varat burties...Tie bursies PA ĪSTAM.
kaut kada nakotne latvija ir tikai tadai zinatnei, kas var rast pielietojumu ekonomikaa un taadejaadi pati pelniit savai eksistencei...
totali pietrukst atgriezeniskaas saites starp petijumu kvalitati un valsts finansejumu.. lokalaas ekspertizes ir neefektivas un nemaz nevar buut efektiivas tik sauraa lokaa..
visur valda "sarunasana", lobisms.. ka piemeru varetu nosaukt eraf zinatnes infrastrukturas naudas dalisanu, kur klaji tika uzspljauts ilgstosi sliipeetajaam apreekinaasanas formulaam mk noteikumos..
vemt gribas domajot par latvijas zinaatnes kjeekji..
interesanti no kurienes radies šis Latvijas ekonomiskais modelis, tak jau ka no zinātnes un tagad kā rādās zinātne nostājas pret zinātni- paradokss, kas vērts lai zinātne šo pētītu .....................
to ķīmiķis » Eiropas Savienotās Valstis2011. g. 16. decembrī, 10:39
Taisnības labad jāpiebilst, ka ķīmiķi mums vienmēr bijuši stipri un par laimi šajos laikos ir kaut neliela "aizmugure", kuras priekšgalā, protams, būs Grindex.
Izcēlums pareizs:vietējie izstrādājumi vienkārši nestrādā!Jau 20 gadus dzirdu šo gaušanos.Rūpniekiem jau laikam nevajag jūsu idejas,jo ar tām nevar nopelnīt.Un lai labi dzīvotu jūs atkal lienat(kā padomjlaikos) pie valsts maka.
Rūpnieku tik pat kā nav. Tie pāris mini uzņēmumi, kas uz katru nozari ir, arī kaut kādu interesi par zinātni izrāda. Bet tādiem labi, ja viens zinātnieks uz uzņēmumu, retu reizi ir vajadzīgs.
Kopumā ir pilns ar veikaliņiem, veikaliem, lielveikaliem, kafejnīcām, servisiem un saloniem, kur vienīgā interese par pievienotās vērtības paaugstināšanu ir augstā cenas starpībā un zemā darbinieku atalgojumā, nevis zināšanu ietilpīgos produktos un patstāvīgā ražošanā, vai izstrādē.
Nav jau pietiekoši speciālistu masas, no kuru vides "dzimt" ražotājiem. Salīdziniet procentos cik cilvēkiem eksaktā izglītība ir Eiropā un cik Latvijā. Būs intelektuālais potenciāls, cilvēki sāks knosīties un ražot, nevis otrādi.
Piekrītu kaijai. Es arī varu teikt, ka izglītības līmenis ir zems un haotisks. Pasniedzējiem pat nav laika lekcijas sagatavot, jo viņiem ir 5 atskaites kaut kādiem birokrātiem jātaisa. Arī dēļ finansējuma katru gadu mainās studiju programma un nekad nav laiks to uztaisīt labu. Kā rezultātā bieži ir nodarbības kas bāzējas uz zināšanām kuras iegūs tikai nākamajā semestrī vai kursā. Arī pats laboratoriju nodrošinājums ir zems, jo visai fakultātei priekš tehnikas ir paredzēti 300Ls mēnesī. Tas takš nav normāli.
Vēl jau bēdīgāk, ka liela daļa studentu vispār izvēlas kaut kādas sociālas mācības, kā rezultātā netiek iegūti speciālisti kuriem būtu kāds liels ieguldījums valsts attīstībā vai ekonomikā. Bet nu viņu izvēli arī var pamatot ar slikto izglītību, jo gandrīz visiem iekš vidusskolas ir baigās grūtības ar matemātiku, fiziku un ķīmiju. Tas ir tādēļ, ka tur izglītība ir tik pat arhaiska un haotiska cik universitātēs. Zināšanu līmenis pat ir tik zems, ka cilvēki pat nesaprot kas tā zinātne ir. Ar ko tā nodarbojas un ko dod.
Cik nopietna var būt zinātne, ja profesoriem lekcijās un nodarbībās jāpavada no agra rīta, līdz vēlam vakaram, jo nav finansējuma atbilstoša apjoma mācību spēku algošanai un studentiem paralēli mācībām jāstrādā.
Ar 70Ls stipendiju izdzīvot nav iespējams un cik tad viņas piešķir? Tās atlaides kas ir studentiem ir smieklīgas banku un tirgotāju PR kampaņas. Lielāka ekonomija sanāk ēdot lētāko paiku, ģērbjoties humpīšos un visur ejot ar kājām. Un tā pat bez vērā ņemamas noslodzes darba nevar izvilkt, ja nav kāda sponsora.
Tā taču nav studēšana ar pilnu atdevi, bet bakstīšanās un kārtējās sesijas nogrūšana no darba brīvajā laikā. Tādi "pagaidu" apstākļi ir jau gadiem, vēl sen pirms krīzes. Kā var cerēt, ka tādos radīsies konkurētspējīgi un LABI izglītoti speciālisti?