Es te Internetā lasīju, ka NASA esot pieķerta nelādzīgā štellē: viņi laiž visas Marsa fočas caur sarkano filtru, kaut gan patiesībā uz Marsa esot pat zaļā krāsa atrasta. NASA uzrāvās, kad viņu marsohods uz dažām bildēm bija pamanījies savu priekšgalu nofoķēt - ar NASA logo, kurš satur zilu un sarkanu krāsu. Paskatoties, kāds izskatās NASA logo uz foķenēm, radās aizdomas par viltojumu: patiesībā fotogrāfijām vajadzēja izskatīties ne tik sarkanām. Nu, kad ar kompi pamēģināja to mākslīgo sarkanumu dabūt nost, uz ekrāna pēkšņi parādījās zaļa zālīte :D
Es atkal teikšu, ka jebkura planēta ir pārāk liela, lai uz tās nebūtu dzīvības. Kvai mikrobu, kas arī ir dzīvība. Un no kurienes tad uz Zemi atceļoja Repše? End of story. In your face. Esmu gudrāks par zinātni un zinātniekiem. Spit on you!
Raksta virsraksts nav patiess un tādēļ tādu nedrīkst likt! Pētnieki neapgalvoja, ka uz Marsa nevar būt dzīvība, jo tā, pēc viņu teiktā, var būt dziļāk planētas dzīlēs.
Da marss ir figņa. Es lasīju ka ir asteroīds, uz kura, ja atklātu raktuves, tad zelts, palādijs, osmijs maksātu tikpat cik dzelzs, tas ir kādi 10 sant kg. Jahtas uz pusi arī lētākas kļūtu, jo niķeļa cena nokristos 10Ls/kg uz to pašizmaksu ieguvē kādi 10 sant kg, arī kobalts , samarijs,neodīmijs supermagnētiem supertumbām, šveices kolaiders arī 10 kārt letāks kļutu. Neatminos kā to asteroidu sauca. A uz marsa nav ko darīt, tad tuvāk un 100 reiz lētāk uz mēnesi aizlidot
Uz Marsa ir ko darīt, apmēram 1000 gados cilvēks ar jau esošajām tehnoloģijām ir spējigs šo planētu pārvērst "rezerves mītnes vietā" vismaz vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku.
Crook » Agris Grugulis (It's easy,if You try)2012. g. 7. februārī, 07:42
Man arī liekās, ka vaards dzīvība tiek apskatīts caur zemes prizmu. Bet ja paskatās pēc būtības Zemes lielāko teritoriju klāj ūdens, savukārt visas dzīvības pamatā uz zemes ir ūdens. Varbūt tad lielās dzīvības jautājums ir jāskatās caur tādu prizmu, ka planētas dominējošais elements ir dzīvības dominējošā sastāvdaļa, proti uz marsa tās būtu smiltis vai nu kas tur ir, uz saturna tā būtu gāze utt..
Uz Marsa atrodas pietiekoši daudz ledus (tas ir pierādīts), lai siltākos periodos tas nemaz nebūtu tik sauss, un arī uz Zemes ir bijuši periodi, kad vispār nav bijuši ledāji... vai ar pārmaiņām uz pašas Zemes ir pietiekoši, lai tā izmainītu klimatu.. Ja tie ir bijuši ārēji apstākļi, tad arī uz Marsa ir bijis daudz siltāks
Sviets kkads, ka var zinat vai var pastavet dziviba vai nee? Es piemeram citplanetieshiem isti neticu, bet tomer visums ir bezgaliigs un nevar but ka mes esam vieniiigas dziivibas formas. Ja ir citas, tad nav teiks ka vinji ir liidziigi cilveekiem, varbuut viniem ir vaidziigi savadaki izdziiivoshanas apstaklji un varbuut marss ir tieshi vinjiem domats, tracina tas ka cilveece megina visu pieliidzinaat sev, tip ja cilveeks nevar tur dziivot tatad neviens nevar tur dzivot - sviests.
vidusskolas "zinātnieki" ;-) 2012. g. 6. februārī, 20:41
Varbūt tagad nevar pastāvet dzīvība, kā to iedomājušies tie UK vidusskolas "zinātnieki".
Taču par ko strīdas un mēgina izzināt atzīti zinātnieki ? Par to - vai uz marsa agrāk bija vai nebija ūdens, un tātad: dzīvība.
--
UK:
In the United Kingdom, usage of the word "college" remains the loosest range of institutions:
institution between secondary school and university. <-- vidusskola !
In higher education a college is usually part of a university; such colleges do not award degrees.
"Londonas Impērijas koledžas pētnieku veiktā analīze parādījusi, ka Marsa augsne veidojusies sausumā līdzīgi kā Mēness augsne."
Londonas IMPĒRIJAS koledžā nezin kas ir augsne, vai TVNETs? Vai tomēr tur ir ūdens?????????
Wkipēdija:Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība. Augsne sastāv no trim komponentiem: no cietvielas, no šķidrumiem un no gāzēm. Cietvielas galvenokārt sastāv no minerāliem un organiskām vielām. Augsne ir irdena, kas nozīmē, ka starp cietvielas daļiņām ir daudz tukšumu. Līdz ar to cietvielas sastāda vidēji tikai pusi no visas augsnes kopējā tilpuma. Atlikušo daļu aizpilda ūdens (šķidrumi) un gaiss (gāzes).