Habls pamana debeszilu planētu (61)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ESA/Hubble & NASA

Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem pirmo reizi ir izdevies noteikt krāsu planētai, kas riņķo ap citu zvaigzni.

Ja mēs varētu palūkoties no neliela attāluma uz HD 189733b, tā izskatītos debeszila. Gluži kā mūsu Zeme, kas tiek dēvēta par zilo pērli. Tomēr šeit līdzības beidzas. «Tumši zilā pērle» ir milzu planēta, kuras orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei. Planētas atmosfēra ir aptuveni 1000 grādu pēc Celsija karsta, tur līst stikls un pūš vēji, kuru ātrums sasniedz 7000 km/h.

Šo nemierīgo pasauli no Zemes šķir tikai 63 gaismas gadi. Tā ir viena no tuvākajām sistēmām, kurā redzams, ka planēta šķērso zvaigznes disku. HD 189733b ir intensīvas izpētes objekts. Milzu planēta tiek aplūkota gan ar Habla, gan citiem teleskopiem. Ir zināms, ka uz planētas valdošie apstākļi ir ļoti eksotiski. Tagad HD 189733b ir kļuvusi par pirmo planētu, kurai ir izdevies noteikt krāsu, kāda tā būtu redzamās gaismas diapazonā.

Foto: ESA/Hubble & NASA

«Šo planētu intensīvi ir pētījusi gan mūsu komanda, gan citas,» pastāstīja Frederiks Ponts no Ekseteras universitātes Lielbritānijā. «Bet krāsas noteikšana ir būtisks sasniegums - mēs varam iedomāties, kāda šī planēta izskatītos, ja mēs uz to varētu palūkoties tiešā veidā.»

Lai noteiktu, kāda šī planēta izskatītos, ja uz to palūkotos cilvēks ar neapbruņotu aci, astronomiem nācās izmērīt, cik daudz gaismas atstarojas no HD 189733b virsmas jeb īpašību, kas tiek dēvēta par albedo.

HD 189733b ir blāva un atrodas tuvu zvaigznei. Lai izolētu planētas gaismu no zvaigznes gaismas, pētnieku grupa izmantoja Habla teleskopa spektrogrāfu (STIS). Mērījumi tika veikti dažādās zvaigznes un planētas savstarpējā novietojuma pozīcijās. Kad planēta atradās aiz zvaigznes, no planētas virsmas atstarotā gaisma tika bloķēta un sistēmas kopējais gaismas apjoms samazinājās. Šī pati metode tad arī ļauj ieraudzīt, kā mainās gaismas īpašības, tai skaitā planētas nokrāsa.

«Kad planēta atradās aiz zvaigznes, mēs konstatējām, ka kopējais sistēmas spožums samazinājās spektra zilajā daļā,» paskaidroja Toms Evanss no Oksfordas universitātes. «Tādēļ mēs secinājām, ka planēta ir zila, jo pārējās spektra daļās signāls saglabājās nemainīgs.»

Planētas debeszilais tonis nav tropisko okeānu radīts. HD 189733b dūmakainā, ar silīciju bagātā atmosfēra rada zilganu nokrāsu, jo silīcija daļiņas izkliedē zilo gaismu.

HD 189733b ir ideāls mērķis šāda veida mērījumiem, jo pieder tā dēvēto «karsto jupiteru» klasei. Tās ir masīvas planētas, kuras pēc izmēriem atgādina Saules sistēmas milžus - Jupiteru un Saturnu, bet atrodas ļoti tuvu zvaigznēm, ap kurām riņķo. Pateicoties izmēram un attālumam no zvaigznes, šā tipa planētas ir ļoti viegli citplanētu medību objekti. Šobrīd ir zināms, ka «karsto jupiteru» Visumā nav mazums. Tā kā Saules sistēmā šādu objektu nav, tad HD 189733b ir vērtīga planēta, kas palīdz labāk izprast šīs neparastās gāzu lodes.

«Ir grūti pateikt, kas tieši nosaka planētas atmosfēras krāsu, pat Saules sistēmas planētām,» piebilda Ponts. «Bet jaunie novērojumi papildina mūsu zināšanas par eksotisko HD 189733b. Mēs lēnām iegūstam arvien pilnīgāku šīs planētas ainu.»

Foto: ESA/Hubble & NASA
Komentāri (61)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu