Lai arī cik fatāli tas neizklausītos, viss, kas reiz sākas, reiz arī beigsies. Tai skaitā arī dzīvība uz Zemes.
Dzīvībai vēl atlikuši 1,75 miljardi gadu (85)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina Austrumanglijas universitātes speciālistu pētījums, dzīvībai labvēlīgie apstākļi uz mūsu planētas pastāvēs vēl vismaz 1,75 miljardus gadu. Mums zināmo dzīvības formu eksistencei ir nepieciešams šķidrs ūdens, kas spēj pastāvēt tikai noteiktā attālumā no zvaigznes. Saule savas dzīves noslēgumā uzpūtīsies un kļūs karstāka. Līdz ar to dzīvībai labvēlīgā zona mainīs savu atrašanās vietu.
Lai labāk izprastu dzīvībai labvēlīgās zonas veidošanos, zinātnieki meklēja atbildes zvaigznēs, analizējot tā dēvētās citplanētas un iespēju, ka tās mājo dzīvībai labvēlīgajās zonās.
«Mēs izmantojām dzīvībai labvēlīgās zonas koncepciju, lai veiktu aprēķinus,» pastāstīja pētījumu vadītājs Endrjū Rašbijs. «Tas ir reģions ap zvaigzni, kurā temperatūras pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz planētu virsmas.»
«Izmantojot zvaigžņu evolūcijas modeļus, mēs noteicām dzīvībai labvēlīgā perioda noslēgumu uz planētas, par pamatu ņemot brīdi, kad planēta vairs neatradīsies dzīvībai labvēlīgajā zonā,» piebilda Rašbijs. «Uz Zemes dzīvībai derīgais periods beigsies pēc aptuveni 1,75 līdz 3,25 miljardiem gadu. Pēc tam Zeme atradīsies pārāk tuvu Saulei un jūras iztvaikos. Tās būs beigas visai dzīvībai.»
Jāņem vērā, ka cilvēkiem un citām sarežģītām dzīvības formām apstākļi kļūs nepanesami daudz ātrāk. Cilvēkiem problēmas sagādās jau salīdzinoši neliels temperatūras pieaugums. Pašās beigās uz Zemes atsevišķās vietās dzīvos tikai visizturīgākie mikrobi.
Zemes vēstures izpēte liecina, ka dzīvība pastāv jau krietni sen. Pirms aptuveni 400 miljoniem gadu parādījās kukaiņi, pirms aptuveni 300 miljoniem gadu - dinozauri. Pirms 130 miljoniem gadu sākās ziedošo augu ēra. Mūsdienu cilvēks ir nesen radies - mūsu «sugas» vecums nepārsniedz 200 000 gadus. Kā redzat, inteliģentas dzīvības attīstībai ir nepieciešams ļoti ilgs laiks.
«Dzīvībai labvēlīgā perioda ilgums ir ļoti svarīgs, jo tas mums palīdz noteikt, vai uz šīs planētas iespējama sarežģītu dzīvības formu attīstība, kas, kā mēs redzam, aizņem ilgāku laika periodu,» piebilda Rašbijs. «Protams, evolūcija ir laimes spēle, tādēļ mūsu pieņēmumi nav akmenī ierakstīti, bet mēs zinām, ka sarežģītas, inteliģentas būtnes, tādas kā cilvēki, nespēj uzrasties jau pēc dažiem miljoniem gadu, jo mūsu gadījumā cilvēka evolūcija aizņēma gandrīz 75% no perioda, kurā planēta ir derīga dzīvībai. Mēs uzskatām, ka līdzīgi tas notiek arī citur.»
Šobrīd ir zināmas gandrīz 1000 citplanētas. Austrumanglijas universitātes zinātnieki izpētīja dažas no tām, lai noskaidrotu dzīvībai labvēlīgo periodu parametrus uz šīm planētām.
«Mēs salīdzinājām Zemi ar astoņām planētām, uz kurām šobrīd teorētiski pastāv dzīvībai labvēlīgi apstākļi, tai skaitā arī Marsu. Mēs atklājām, ka uz planētām, kuras riņķo ap nelielas masas zvaigznēm, dzīvībai labvēlīgais periods ir krietni ilgāks,» pastāstīja Rašbijs. «Viena no planētām, kuras analīzē mēs izmantojām savu modeli, ir Kepler 22b, kuras dzīvībai labvēlīgais periods izrādījās 4,3 līdz 6,1 miljardu gadus ilgs. Vēl pārsteidzošāka bija Gliese 581d, kuras dzīvībai labvēlīgais periods ir 42,4 līdz 54,7 miljardus gadus ilgs. Šī planēta var būt silta un patīkama vismaz desmit reizes ilgāku laika periodu nekā viss mūsu Saules mūžs kopā.»
No visām zināmajām citplanētām neviena nav līdzīga Zemei, bet nevaram izslēgt, ka šāda planēta atrodas 10 gaismas gadu rādiusā ap Saules sistēmu. Astronomiski tas ir neliels attālums. Tomēr ar mūsdienu tehnoloģijām nokļūšana līdz šai planētai aizņems vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošus gadu.
«Ja mums jebkad vajadzēs pārcelties uz citu planētu, Marss ir mūsu labākā iespēja. Tas atrodas tuvu un atradīsies dzīvībai labvēlīgajā zonā līdz pat Saules dzīves noslēgumam, vēl aptuveni 6 miljardus gadu,» noslēdza Rašbijs.