Zinātnieks Roberts Lanza apgalvo, ka kvantu fizikā atrodamas liecības par aizkapa dzīves eksistenci.
Zinātnieks pamato, ka pēc nāves nekas nebeidzas (256)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lanza apgalvo, ka nāve, kādu mēs to pazīstam, patiesībā ir mūsu apziņā radusies ilūzija. «Mūsu skatījumā dzīve ir oglekļa un dažādu molekulu aktivitāte. Mēs dzīvojam un pēc tam zemē sapūstam,» - tā Lanza.
Zinātnieks, kurš strādā Veikforestas universitātes Medicīnas skolā, Ziemeļkarolīnā, ir pārliecināts – kā cilvēki mēs nāvei ticam tikai tādēļ, ka mums tas ir iemācīts, proti, mūsu apziņa dzīvību asociē ar ķermeņiem, bet tie, kā zināms, mirst, raksta Dailymail.co.uk.
Biocentrisma teorijas atbalstītājs Lanza skaidro, ka nāve nebūt nav tik galīga, kā mēs domājam. Saskaņā ar biocentrisma ideju, visa centrā ir dzīvība un bioloģija un tas nozīmē, ka tieši dzīvība rada Visumu, nevis otrādi. No tā var savukārt secināt, ka objektu formu, izmēru un saturu nosaka cilvēka apziņa.
Kā piemēru Lanza min debesis. Visi zina, ka tās ir zilas, mums to māca jau no mazotnes. Taču tai pašā laikā būtu iespējams zināšanas pārprogrammēt un smadzeņu šūnām iestāstīt, ka debesis patiesībā ir zaļas vai sarkanas.
No tā secināms, ka tas, ko tu redzi, nepastāvētu, ja nebūtu tavas apziņas. «Mūsu apziņa veido pasauli.»
No biocentriķa pozīcijām tas nozīmē arīdzan to, ka arī laiks un telpa nav tik fiksētas vērtības, kā mēs esam raduši uzskatīt. Un, līdzko tu sāc pieņemt, ka laiks un telpa nav absolūti lielumi, tā nāve un ideja par nemirstību nonāk pasaulē, kurai nav telpisku vai lineāru robežu. Principā līdzīgi uzskata arī fizikas teorētiķi, ticot, ka līdzās pastāv bezgalīgi daudz Visumu ar bezgalīgi daudzām cilvēku un vienlaicīgu notikumu kombinācijām.
Lanza piebilst, ka itin viss, kas vispār jebkad var notikt, kādā no paralēlajiem Visumiem kaut kad noteikti notiks. Un tas nozīmē, ka nāve var arī neeksistēt. Kad mēs mirstam, mūsu dzīve kļūst par tādu kā daudzgadīgu ziedu, kurš nonāk bezgalīgi daudzo Visumu kopumā.
Savu teoriju Lanza pamato ar dubultspraugas eksperimentu. Tas ir eksperiments, kurā daļiņas priekšā ir šķērslis ar divām spraugām. Daļiņu novērojot, tā kā lode iziet vai nu caur vienu vai caur otru spraugu. Ja daļiņu nenovēro, tā uzvedas kā vilnis un var caur abām spraugām iziet vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka daļiņas īpašības mainās atkarībā no cilvēka uztveres un apziņas. Arī gaismas fotonam ir gan daļiņas, gan viļņa īpašības.