NASA veiks «Dvīņu eksperimentu» (12)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Iedomājieties divus brāļus, identiskus dvīņus. Viens kļūst par astronautu un dodas kosmosā. Otrs arī kļūst par astronautu, bet nolemj palikt uz Zemes. Pēc gada kosmosā lidojošais brālis atgriežas uz Zemes un satiekas ar otru brāli. Vai identiskie dvīņi joprojām ir identiski? NASA vēlas to noskaidrot, jau nākamgad sākot vērienīgu eksperimentu, kas ilgs vairāk nekā gadu.

2015. gada martā NASA astronauts Skots Kellijs kopā ar Krievijas kosmonautu Mihailu Korņienko dosies uz Starptautisko kosmisko staciju, kur pavadīs veselu gadu. Šīs misijas mērķis ir noskaidrot, kā ilga uzturēšanās kosmosā ietekmē cilvēka ķermeni.

Kāds sakars šim eksperimentam ir ar dvīņiem? Izrādās, ka Skotam Kellijam ir dvīņubrālis - Marks Kellijs, kas arī ir astronauts (šobrīd atvaļinājies). Kamēr Skots lielā ātrumā riņķos apkārt Zemei, Marks turpinās dzīvi uz Zemes.

«Mēs ņemsim paraugus un veiksim mērījumus abiem dvīņiem gan pirms misijas, gan tās laikā, gan arī pēc misijas noslēguma,» pastāstīja Kreigs Kundrots no NASA Cilvēka izpētes programmas. «Pirmo reizi mēs pētīsim ģenētiski identiskus subjektus.»

Eksperiments nedaudz sasaucas ar Einšteina «Dvīņu paradoksu». Tas ir iedomāts eksperiments, kad viens no dvīņiem ar ļoti ātru raķeti dodas kosmosā, bet otrs paliek uz Zemes. Saskaņā ar relativitātes teoriju dvīnis, kas ceļo kosmosā lielā ātrumā, atgriežoties uz Zemes, būs novecojis mazāk nekā uz Zemes palikušais dvīnis.

NASA pētījumā netiks analizēts laika plūdums. Lai «dvīņu paradokss» iestātos, Starptautiskajai kosmiskajai stacijai vajadzētu pārvietoties ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Toties citi aspekti gan tiks pētīti. NASA Cilvēka izpētes programma ir izvēlējusies 10 pētnieciskos piedāvājumus, kuri pievērsīsies dvīņu ģenētikai, bioķīmijai, redzei, uztverei un vēl daudziem jautājumiem.

«Katrs piedāvājums ir interesants un vesela stāsta vērts,» piebilda Kundrots.

Lūk, daži piemēri.

«Mēs jau zinām, ka cilvēka imūnsistēma kosmosā izmainās. Tā nav tik spēcīga kā uz Zemes,» paskaidroja Kundrots. «Vienā no eksperimentiem Markam un Skotam tiks iepotētas identiskas gripas vakcīnas, un mēs pētīsim, kā reaģē viņu imūnsistēma.»

Cita eksperimenta ietvaros tiks pētīti telomēri - nelielas molekulas, kas noslēdz hromosomas galus. Uz Zemes telomēru zudums tiek saistīts ar novecošanas procesiem. Kosmosā šo zudumu varētu veicināt kosmisko staru iedarbība. Salīdzinot abu dvīņu telomērus, zinātnieki varēs noskaidrot, vai ilgstoša atrašanās kosmosā paātrina astronautu novecošanu.

Tiks pētītas arī baktērijas, kas apdzīvo cilvēka gremošanas traktu, lai noskaidrotu, kā atrašanās kosmosā ietekmē šo populāciju.

Vēl kāda eksperimenta ietvaros tiks analizēta astronautu redze.

«Dažreiz brilles, kuras tika izmantotas uz Zemes, kosmosā vairs neder,» teica Kundrots.

Starspace.lv

Jāņem vērā, ka tie nav 10 atsevišķi pētījumi.

«To patiesais spēks parādīsies, kad mēs apkoposim rezultātus, lai radītu vienotu ainu, kas skars visdažādākos līmeņus, no biomolekulārā līdz psiholoģiskajam. Mēs pētīsim visu astronautu,» noslēdza Kundrots.

Marka un Kellija dalība eksperimentā palīdzēs astronautiem nākotnē ceļot arvien tālāk un tālāk prom no Zemes un veiksmīgi atgriezties atpakaļ fiziski un garīgi veseliem.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu