Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomi ir nofotografējuši šo brīnišķīgo planetāro miglāju PN A66 33 jeb Abell 33. Tas radies, novecojot Saulei līdzīgai zvaigznei, kad tā izmet Visumā atmosfēras ārējos slāņus. Neparasti simetriskā zilā burbuļa priekšplānā atrodas spoža zvaigzne, kas piešķir šai Visuma ainavai dimanta gredzena izskatu.
Lielākā daļa zvaigžņu, kuru masa līdzinās Saules masai, savu dzīvi noslēgs kā baltie punduri - mazi, ļoti blīvi un karsti objekti, kas miljardiem gadu ilgā periodā lēnām atdzisīs. Tuvojoties šai fāzei, zvaigzne izmetīs Visumā atmosfēras ārējos slāņus, radot planetāro miglāju - krāsainu mirdzošas gāzes mākoni, kas ieskaus nelielo, spožo kādreizējo zvaigznes kodolu.
VLT iemūžinātais Abell 33 atrodas aptuveni 2500 gaismas gadu attālumā.
Parasti planetārajiem miglājiem nav raksturīga tik perfekta simetrija. Piemēram, ja zvaigzne griežas nedaudz asimetriski vai arī tā atrodas dubultzvaigžņu sistēmā, veidojas neregulāras formas miglāji.
Neparasti spožā zvaigzne, kas atrodas tuvāk Zemei nekā miglājs, ir HD 83535. Tikai nejauša sagadīšanās ir radījusi mirdzošam dimanta gredzenam līdzīgu efektu.
Abell 33 sākotnējās zvaigznes kodols redzams zilganā miglāja centrā kā balta, spoža pērle. Baltais punduris ir daudz spožāks nekā Saule, un tam raksturīgs intensīvs starojums ultravioleto viļņu diapazonā, kas jonizē izmesto gāzu mākoni un liek tam mirdzēt.
Šis miglājs ir viens no 86 objektiem, kas atrodami astronoma Džordža Abela Planetāro miglāju katalogā. Savas dzīves laikā Abels izveidoja arī galaktiku kopu katalogu, kurā iekļautas vairāk nekā 4000 kopas, kuras meklējamas gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē.