Eksperti: Zinātne Latvijā ir provinciāla

 

Zinātne Latvijā ir provinciāla, uzskata Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns.

Šodien notikušajā ekspertu diskusijā «Zināšanu loma valsts attīstības izaugsmei. Augstākās izglītības un zinātnes izaicinājumi» Grēns norādīja, ka Latvijas zinātnei trūkst skata no malas. Viņš atgādināja, ka nesen publicētais zinātnes novērtējums bijis kā auksta duša, jo, «no iekšienes raugoties pašiem uz sevi, nereti veikti nepareizi, nereti - pārāk pozitīvi secinājumi».

Zinātniskās padomes priekšsēdis sacīja, ka Latvijas zinātniskie institūti ir noslēgtas sistēmas, kurās «rotē vieni un tie paši vietējie zinātnieki, kuri viens otru slavē vai retumis kritizē». Tāpēc Latvijas zinātnisko institūciju sasniegumi un rezultāts esot pašreizējās mikrovides rezultāts.

Reklāma

Arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš piekrita vietējās zinātnes provincialitātei. «Satiekas divi zinātnieki, viens otram pasit uz pleca un viens otru pārvēl,» jokojot situāciju raksturoja Auziņš.

Tas, ka Latvijas zinātnes attīstībai nepieciešama starptautiskā pieredze, kas iespējama, piesaistot ārvalstu profesorus, klātesošajiem neradīja šaubas, tomēr tika arī atzīmēts, ka šādu soli sarežģī normatīvo aktu sistēma, kas liek šķēršļus ārzemju darbaspēka integrēšanai augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Tāpat klātesošie eksperti norādīja uz zinātnes un augstākās izglītības novērtējuma specifiku. Lai gan žurnāla «Rīgas Laiks» autors Arnis Rītups nesaprata, kāpēc jātērē laiks un līdzekļi, lai noteiktu sabiedrības viedokli par augstskolām un zinātni, Auziņš norādīja, ka tieši statistikas dati ir «arhisvarīgi brīdī, kad politiķi dala naudu».

LU rektors uzsvēra, ka pozitīvs sabiedrības novērtējums kalpo par dzinuli finansējuma piesaistei, tāpēc pozitīva tēla uzturēšana sabiedrībā ir vitāla.

Kā liecina Pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentētie dati, sabiedrības vērtējums augstākajai izglītībai lēnām atgūst pozitīvu vērtējumu.

Kaktiņš sacīja, ka sabiedrība augstākās izglītības kvalitāti novērtējusi augstāk nekā vispārizglītojošo un profesionālo izglītību, turklāt viedoklis par to piedzīvo augšupejas fāzi.

Kaktiņš norādīja, ka lēnām sāk pieaugt arī to vidusskolas absolventu skaits, kuri izvēlējušies turpināt mācību gaitas augstākajās izglītības iestādēs. Šo skaitu arī bija ietekmējusi krīzes iestāšanās, bet tagad «varētu runāt par lēnu atkopšanos pēc krīzes», teica Kaktiņš.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 120000 EUR
Māja
Māja, Sigulda, 170000 EUR
Māja
Māja, Sunīši, 360000 EUR