Septiņi viesi no starpzvaigžņu telpas (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Andrew Westphal, UC Berkeley

Vairākums cilvēku iedomājas, ka viņi ir zaļi vai pelēki, ar lielām galvām un garām rokām. Dažu personu fantāzijā ir uzburti daudz šausminošāki īpatņi, kuru dzīslās rit skābe. Tomēr nedz pirmie, nedz otrie, nedz arī trešie oficiāli nav ieradušies un sarokojušies ar mūsu civilizācijas pārstāvjiem. Tomēr septiņi iespējamie viesi no starpzvaigžņu telpas atrodas šobrīd uz Zemes.

Šie septiņi ir retas, mikroskopiskas starpzvaigžņu telpas putekļu daļiņas, kuras ir izdevies identificēt NASA misijas Stardust savāktajā materiālā, kas uz Zemi tika nogādāts 2006. gadā. Ja atradums tiks apstiprināts, tā būs pirmā reize, kad zinātnieku rīcībā nonāks materiāls, kura izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas.

Iespējams, ka šīs daļiņas veidojušās pārnovas sprādzienā pirms daudziem miljoniem gadu. Pēc tam putekļi ceļojuši starpzvaigžņu telpā, kur tie bija pakļauti skarbajiem kosmosa apstākļiem.

Varat tikai iztēloties, cik grūti bija mikroskopiskos objektus atrast Stardust putekļu savācējā, kas veidots no aerogēla un alumīnija plēves.

«Tie ir vissarežģītākie objekti, kādus esam pētījuši laboratorijā, un tas ir triumfs, ka izpēte ir tik ļoti progresējusi,» teica Maikls Zolenskis no Stardust laboratorijas NASA Džonsona Kosmosa centrā.

Foto: Andrew Westphal, UC Berkeley

Stardust startēja 1999. gadā, bet kapsula ar vērtīgo materiālu uz Zemi tika nogādāta 2006. gada 15. janvārī. Kapsulā atradās tenisa raketes izmēra savācējplate, kura bija veidota no silīcija aerogēla, kurā 2004. gada janvārī tika ķertas daļiņas, aptuveni 250 kilometru attālumā lidojot garām komētai.

Zinātnieki gan brīdina, ka vēl ir nepieciešams veikt detalizētāku izpēti, lai pilnīgi droši apgalvotu, ka šīs daļiņas tiešām nāk no starpzvaigžņu telpas. Ja to izcelsme tiks apstiprināta, mikroskopiskie objekti palīdzēs izskaidrot starpzvaigžņu putekļu rašanos un attīstību.

Daļiņas ķīmiskā un struktūras ziņā ir pārsteidzoši dažādas. Mazākās atšķiras no lielākajām un šķiet, ka tām ir dažāda izcelsme. Daudzām no lielākajām daļiņām ir raksturīga sniegpārsliņām līdzīga uzbūve.

Divas daļiņas, kuru diametrs ir aptuveni divi mikroni (milimetra tūkstošdaļas), tika izolētas pēc tam, kad to noietos ceļus identificēja brīvprātīgie palīgi, kuri Kalifornijas universitātes publiskā zinātniskā projekta ietvaros caurlūkoja vairāk nekā miljons attēlu.

Trešo ceļu, kurš sakrita ar lidojuma brīdī reģistrētā vēja virzienu, bija izveidojusi daļiņa, kura bija lidojusi ar tik lielu ātrumu (aptuveni 15 km/s), ka iztvaikojusi berzes rezultātā.

Brīvprātīgajiem izdevās identificēt vēl 29 daļiņu atstātos ceļus, kurus, kā izrādījās, bija radījušas daļiņas, kuras atdalījušās no kosmiskā aparāta.

Četras no daļiņām tika atrastas alumīnija plēvē, kas atradās starp aerogēla plāksnītēm. Lai arī nebija paredzēts, ka alumīnija plēve darbosies kā daļiņu uztvērējs, starptautiska zinātnieku grupa fiziķes Rondas Stroudas vadībā caurlūkoja plēves un identificēja četras bedres, kuras bija izklātas ar materiālu, kura ķīmiskais sastāvs atbilda starpzvaigžņu daļiņu profilam.

Triju alumīnija plēvē atrasto daļiņu sastāvā tika konstatēti sēra savienojumi, kas, kā uzskata daži astronomi, nav sastopami starpzvaigžņu putekļos. Stroudas komanda cer turpināt pētījumus, lai izanalizētu pārējos 95% alumīnija plēves laukumus. Ja izdosies atrast pietiekami daudz daļiņu, iespējams, varēs labāk izprast to izcelsmi un dažādību.

Pārnovas, sarkanie milži un citas zvaigznes vēlākās attīstības stadijās rada starpzvaigžņu telpas putekļus, kuros sastopami tādi dzīvībai svarīgi elementi kā ogleklis, slāpeklis un skābeklis. Divas no daļiņām, kas nodēvētas par Orion un Hylabrook, tiks analizētas, lai noteiktu skābekļa izotopu attiecības, tādējādi precīzāk identificējot to izcelsmi.

Džonsona centra zinātnieki ir noskenējuši pusi no paneļiem dažādos dziļumos. Iegūtais materiāls ir pieejams internetā ikvienam, kas iesaistās projektā Stardust@home. Ja jūti sevī aicinājumu palīdzēt zinātniekiem ķert «citplanētiešus», reģistrējies un sāc medības.

Tiklīdz vairāki brīvprātīgie identificē iespējamo daļiņas ceļu, Endrjū Vestfāla vadītā zinātnieku grupa pārbauda atrasto. Līdz šim ieskanētajos miljons attēlos brīvprātīgie ir atraduši 69 ceļus, bet Vestfāla komanda - divus. Trīsdesmit viens no šiem ceļiem tika izgriezts kopā ar apkārtējo aerogēla slāni un nogādāts uz Kalifornijas universitāti Berklejā tālākai izpētei.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu