Organismu ģenētiskās modificēšanas atbalstīšana, atsaucoties uz tās sniegtajām lieliskajām iespējām izskaust badu pasaulē, ir kā spēle, kas stipri līdzinās «krievu ruletei».
ĢMO var iznīcināt dzīvību uz Zemes (131)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieks, Volstrītas analītiķis, padomnieks, statistiķis, Ņujorkas universitātes profesors Nasims Nikolass Talebs spēja paredzēt 2008.gada globālo ekonomisko krīzi un ar stratēģiski pareiziem lēmumiem kļuva diezgan bagāts brīdī, kad daudzi cieta pamatīgus zaudējumus.
Tagad Talebs norāda uz riskiem, kas saistīti ar ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO) un to izplatību. Viņaprāt, tie nenovēršami novedīs pie neatgriezeniskas dzīvības izzušanas uz Zemes. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēkam šobrīd ir ļoti vājš, patiesībā greizs priekšstats par iespējamajiem ieguvumiem un risku pārvaldību, raksta www.anh-usa.org.
Zinātnieks uzskata, ka mums vajadzētu saglabāt piesardzību, ja ir darīšana ar ko patiesi bīstamu. Viņaprāt, ĢMO rada potenciālus draudus ne tikai patērētājam, bet visai ekosistēmai, kas balsta dzīvības pastāvēšanu uz Zemes. Organismu modificēšana, «spēlējoties» ar gēniem, krasi atšķiras no dabiskās lauksaimniecības, ražas izvērtēšanas, labāko šķirņu atlases. Gēnu inženieriju un atlasi tāpat vien nemaz nevar salīdzināt.
Visu lietu savstarpējā iedarbība dabā ievērojami pastiprina riskus, kas sākotnēji var šķist maznozīmīgi, ja tiek vēroti ierobežotā mērogā. Nelielas ģenētiskas kļūmes, ja tiek pieļautas plašā mērogā, var nodarīt ievērojamu, pat neatgriezenisku kaitējumu videi. Nepareiza, nepietiekama izpratne par statistikas pamatprincipiem ir galvenie faktori, kas ĢMO atbalstītājus ved maldināšanā.
Dabas komponenšu savstarpējā atkarība un ar to saistītie iznīcības riski kļūs aizvien izteiktāki, augot ģenētiski modificēto organismu skaitam. Pieņemsim, ka katra ģenētiski modificētā sēkla līdzi nes, piemēram, 0,1% risku sagraut planētas ekosistēmu, uz ko balstās viss dzīvais. 0,1% šķiet pieņemams riska procents, ja visa planēta ir paēdusi. Taču tai pašā laikā jāņem vērā, ka katra nākamā ģenētiski modificētā sēkla risku palielina un vienā brīdī tas var sasniegt nepieņemamu robežu - «ekocīda barjeru».
Taleba kritiķi teiks, ka risks ir it visā un dzīvošana paralīzē un bailēs no progresa nav vēlama. Talebs tikmēr uzsver, ka cilvēces iznīcības risks nebūt neslēpjas it visā. Tas tāpēc, ka vairumam seku ir lokāls, nevis sistēmisks raksturs, turklāt progresu var panākt arī ar tradicionālām metodēm, kas labi kalpojušas tūkstošiem gadu.
Kamēr diezgan daudz pasaules valstu ir aizliegušas ĢMO, pamatojot to ar draudiem cilvēka un vides veselībai, ASV valda spēcīga pretestība. Politiķi norāda, ka mums nav pilnīgas izpratnes par ĢMO, tādēļ tos nevajadzētu aizliegt. No otras puses - tas ir tādēļ, ka nav veikti plaši pētījumi par cilvēku apdraudējumu un arī tādēļ, ka ĢM kompānijas virkni savā rīcībā esošo datu neatklāj. Šeit vietā ir retorisks jautājums: ja tu būtu atklājis, ka ĢMO ir nekaitīgi, vai nevēlētos kāpt uz jumta un pilnā balsī saukt, ka ĢMO ir droši un badam pienācis gals?
Pierādījumu, ka ĢMO ir riskiem pilna joma, netrūkst. Piemēram, herbicīdu lietošana ļoti vienkārši var destabilizēt ekosistēmas un apdraudēt cilvēka veselību, vienīgie ieguvēji būs nevis mēs vai lauksaimnieki, bet gan herbicīdu ražotāji. Vairākos pētījumos atklāts, ka:
- cūkas, ko baro ar ģenētiski modificētu pārtiku, biežāk cieš no smaga kuņģa iekaisuma;
- ģenētiski modificētie augi pēc apstrādes ar herbicīdu gliphosātu dod mazāku ražu un vairāk cieš no sēnīšu infekcijām, lai arī inženierijas mērķis ir paaugstināt rezistenci (Brazīlijā veikts pētījums);
- gliphosāts ir atklāts ģenētiski modificētā sojā, un neatkarīgos pētījumos atklāts, ka šis herbicīds veicina morfoloģiska rakstura izmaiņas varžu organismos, kā arī nelabvēlīgi ietekmē cilvēku gremošanas sistēmu.