M60-UCD1 ir niecīga galaktika, kas atrodas aptuveni 50 miljonu gaismas gadu attālumā. Tās diametrs ir aptuvneni 300 gaismas gadi, kas ir 1/500 daļa no Piena Ceļa galaktikas izmēriem. Lai arī neliela, zvaigžņu tur ir daudz - aptuveni 140 miljoni. Šī galaktika ir pazīstama kā visblīvākā no ultrablīvo pundurgalaktiku (UCD) grupas. Tomēr šie nav vienīgie interesantie fakti par šo galaktiku.
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi ir noskaidrojuši, ka šīs UCD galaktikas centrā mājo supermasīvs melnais caurums. Tādejādi M60-UCD1 ir mazākā zināmā galaktika ar šāda tipa melno caurumu centrālajā apgabalā.
Par spīti iespaidīgajam zvaigžņu skaitam, daļā gadījumu UDC ir šķitušas vēl smagākas nekā iespējams izteikt, ņemot vērā M60-UCD1 zvaigznes. Starptautiskai zinātnieku grupai ir izdevies noskaidrot, ka M60-UCD1 supermasīvā melnā cauruma masa ir līdzvērtīga 20 miljoniem Sauļu masas.
«Jau kādu laiku ir zināms, ka daudzas UCD ir nedaudz smagākas. Tās šķita pārāk smagas tam zvaigžņu spožumam, kāds šajās galaktikās tika novērots,» pastāstīja pētījuma līdzautors Stefens Mjeske no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO). «Mēs jau bijām publiskojuši pētījumu, ka šis svara pārpalikums varētu būt saistīts ar supermasīvu melno caurumu esamību, bet tā bija tikai teorija. Tagad, izpētot zvaigžņu kustību M60-UCD1, mēs esam atklājuši melnā cauruma efektus galaktikas centrā. Tas ir aizraujošs sasniegums un mēs vēlamies turpināt pētījumus, lai noskaidrotu, cik daudzās UCD ir supermasīvi melnie caurumi.»
Supermasīvā melnā cauruma masa sastāda aptuveni 15% no galaktikas kopējās masas. Interesanti, ka pundurgalaktikas supermasīvais melnais caurums ir aptuveni piecas reizes masīvāks par Piena Ceļa galaktikas centrā mītošo «briesmoni».
«Tas ir interesanti, ņemot vērā, ka Piena Ceļš ir aptuveni 500 reizes lielāks un vairāk nekā 1000 reizes masīvāks nekā M60-UDC1,» skaidroja Anils Sets no Jūtas universitātes. «Pat ņemot vērā, ka Piena Ceļa galaktikas supermasīvā melnā cauruma masa 4 miljonus reižu pārsniedz Saules masu, tas ir mazāk kā 0,01% no galaktikas kopējās masas. Tas ļauj saprast, cik ievērojams patiesībā ir melnais caurums M60-UDC1 galaktikā.»
Supermasīvo melno caurumu M60-UDC1 galaktikā atklāja, izmantojot kosmosā esošo Habla un Gemini North teleskopus. Detalizētie Habla teleskopa attēli sniedza informāciju par galaktikas diametru un zvaigžņu blīvumu, bet ar Gemini teleskopu tika novērota zvaigžņu kustība šajā galaktikā. Iegūtie dati tika izmantoti, lai aprēķinātu melnā cauruma masu.
Atradums ne tikai liecina par to, ka melno caurumu Visumā varētu būt krietni vairāk, bet arī par to, ka šobrīd izvirzītās UCD galaktiku veidošanās teorijas vajag precizēt.
«Atradums liek domāt, ka pundurgalaktikas patiesībā varētu būt lielāku galaktiku atliekas, kurām atrauta daļa zvaigžņu, mijiedarbojoties ar citām galaktikām, nevis mazas zvaigžņu salas, kas dzimušas vientulībā,» piebilda Sets. «Mēs nezinām nevienu citu veidu, kā izveidot tik milzīgu melno caurumu tik mazā objektā.»
Viens no skaidrojumiem ir, ka M60-UCD1 kādreiz ir bijusi liela galaktika, kurā mājoja desmitiem miljardiem zvaigžņu un atbilstoša izmēra melnais caurums.
«Iespējams šī galaktika pagāja garām tuvumā esošās milzu galaktikas M60 centram,» skaidroja pētījuma līdzautors Remko van den Bošs no Maksa Planka Astronomijas institūta Heidelbergā. «Šajā procesā galaktikas ārējās daļas tika atrautas un kļuva par daļu no M60, atstājot tikai mazu un kompaktu galaktiku, kādu mēs to redzam mūsdienās.»
Zinātnieki uzskata, ka M60-UDC1 kādu dienu saplūdīs ar M60, kuras centrā ir vēl milzīgāks melnais caurums, kura masa 4.5 miljardus reižu pārsniedz Saules masu. Abām galaktikām apvienojoties, saplūdīs arī to melnie caurumi, radot vēl milzīgāku «briesmoni».