Jaunākais Marsa izpētes orbitālais aparāts MAVEN sasniedza galamērķi un iegāja orbītā ap Marsu 2014. gada 22. septembrī plkst 5:24 pēc Latvijas laika, kļūstot par 12. kosmosa kuģi, kas veiksmīgi sācis riņķot ap sarkano planētu. MAVEN veiks detalizētus Marsa atmosfēras pētījumus.
«NASA zinātniskie atklājumi uz Marsa stiepjas tālu pagātnē. MAVEN ar savu ierašanos turpinās iesākto,» teica bijušais astronauts Džons Grunsfelds no NASA. «MAVEN papildinās citas NASA un sabiedroto Marsa automatizētās misijas, lai atbildētu uz dažiem fundamentāliem jautājumiem par Marsu un dzīvību ārpus Zemes.»
Tagad tiks sākta sešu nedēļu ilga sagatavošanās fāze, kuras laikā kosmiskais aparāts tiks novirzīts zinātniskajiem mērījumiem nepieciešamajā orbītā, kā arī notiks instrumentu un programmatūras pārbaudes. Pēc tam MAVEN sāks primāro zinātnisko misiju, kura ilgs vienu Zemes gadu. Zonde analizēs atmosfēras uzbūvi, struktūru un gāzu aizplūšanas procesus, kā arī atmosfēras mijiedarbību ar Sauli un Saules vēju.
«Vajadzēja 11 gadus, lai ideja pārtaptu kosmiskajā aparātā, kas atrodas orbītā ap Marsu,» teica MAVEN vadošais pētnieks Brūss Jakoskis no Kolorādo universitātes Boulderā. «Esmu priecīgs, ka veiksmīgi un droši esam sasnieguši šo vietu, un ar nepacietību gaidu zinātniskā darba sākšanu.»
Misijas ietvaros MAVEN piecas reizes «ienirs» Marsa atmosfērā, nolaižoties no 150 km līdz 125 km augstumam. Šie manevri ļaus zinātniekiem iegūt informāciju par atmosfēras apgabalu, kur satiekas augšējie un apakšējie atmosfēras slāņi.
Agrāko misiju rezultāti liecina, ka savulaik Marsam bija blīvāka atmosfēra, kas spēja nodrošināt šķidra ūdens esamību uz planētas virsmas. Kanāli un minerāli, kas parasti veidojas ūdens klātbūtnē, ir snieguši ieskatu Marsa slapjajā pagātnē, bet retinātā atmosfēra vairs nepieļauj stabila ūdens pastāvēšanu uz virsmas.
MAVEN pētīs, kā un kādā ātrumā Marss mūsdienās zaudē atmosfēras gāzes.
Iegūtie dati varētu palīdzēt modelēt pagātnē notikušās izmaiņas.
«MAVEN ir pirmā zonde, kas paredzēta Marsa atmosfēras augšējo slāņu izpētei, kas būtiski papildinās mūsu zināšanas par Marsa atmosfēras vēsturi, kā klimats ir mainījies laika gaitā un kā šīs izmaiņas ir ietekmējušas virsmas evolūciju un potenciālo planētas apdzīvojamību,» savā uzrunā teica NASA administrators Čarlzs Boldens. «Tas sniegs nepieciešamo informāciju nākotnē ieplānotajām misijām, kas uz Marsu nogādās pirmos cilvēkus.»
Uz MAVEN ir ne tikai zinātniskie instrumenti, bet arī augstfrekvences raidītājs Electra, kas tiks izmantots kā rezerves datu pārraides kanāls NASA Marsa izpētes visurgājējiem Opportunity un Curiosity. Šobrīd datu pārraidi nodrošina arī Mars Odyssey un Mars Reconnaissance Orbiter. Ap Marsu riņķo arī Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Mars Express. MAVEN tādējādi ir ceturtais aktīvais kosmiskais aparāts, kas atrodas orbītā ap sarkano planētu.
Kā ziņots, Marsa orbītu veiksmīgi ir sasniedzis arī Indijas kosmiskais aparāts Mars Orbiter Mission (MOM).