Zinātnieki nonāk uz pēdām tumšajai matērijai (27)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Lesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki uzskata, ka varētu būt atklājuši tā dēvētās tumšās matērijas izcelsmes noslēpumu.

Tumšā matērija, tās izcelsme un pastāvēšanas pierādījumu meklēšana ir tēmas, kas fiziķus nodarbina jau gandrīz gadsimtu, bet konkrētu pierādījumu vai pamatotu skaidrojumu nevienam, pat gudrākajam zinātnes prātam, līdz šim nav bijis.

Lesteras universitātes zinātnieki turpretim tagad uzskata, ka varētu būt atklājuši, kur un kā veidojas tumšā matērija, kas atbilstoši līdzšinējam viedoklim ir tas, kas veido lielāko daļu Visuma masas un neļauj izjukt galaktikām.

Lesteras universitātes profesors Endijs Rīds atklāj, ka liecības par tumšās matērijas esību atklātas pavisam nejauši un pagaidām tās ir tikai teorētiskas. Citiem vārdiem - zinātnieku uzmanību piesaistījuši dīvaini signāli Zemes magnētiskā lauka ārējā robežā. Tie atklāti 15 gadus ilgu novērojumu rezultātos, ko mūsu planētas orbītā veic Eiropas kosmiskās observatorijas (ESO) lidaparāts-teleskops XMM-Newton.

Rīds BBC stāsta, ka no lidaparāta misijas laikā iegūtajiem datiem izfiltrējot starojumu, kas nāk no zvaigznēm, galaktikām un citiem avotiem, pāri paliek tikai radioaktīvā starojuma fons, kuram vajadzētu būt pastāvīgam, lai kurā brīdī un vietā to uzlūkotu. Tomēr Lesteras universitātes zinātnieki novērojuši, ka fons nav pastāvīgs un tas bijis atkarīgs no XMM-Newton atrašanās vietas. Proti, ja lidaparāts savā eliptiskajā orbītā nonācis starp Zemi un Sauli, rentgena starojums bijis nedaudz intensīvāks.

Zinātniekiem nav laba klasiskās fizikas skaidrojuma, kāpēc radioaktīvā starojuma fons izrādījies atšķirīgs Zemes «priekšpusē» un tās «aizmugurē». Tādēļ meklētas citas metodes un par piemērotāko uzskatīta cita Lesteras universitātes fiziķa Džordža Freizera hipotēze par tumšās matērijas daļiņām jeb aksioniem, kas plūst no Saules kodola un saskarsmē ar Zemes magnētisko lauku rada radioaktīvo starojumu. Aksionus gan neviens mērinstruments vēl pagaidām nav fiksējis, taču to atklāšana un eksistences pierādīšana palīdzētu atrisināt virkni mīklu. Pēc Rīda teiktā «šobrīd nav labākas teorijas dīvaino signālu izskaidrošanai par aksionu teoriju». Tiesa, jāņem vērā, ka aksionu teorijas analīze šobrīd ir tikai sākuma stadijā un zinātnieku tuvākā laika plānos ir citu mēraparātu iesaistīšana Zemes magnētiskā lauka un Saules pusē pieaugošā starojuma fona izpētē.

Komentāri (27)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu