Zinātnieki ar gaismu dzēš nevēlamas atmiņas (16)

Neirologi jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem uzskata, ka epizodiskās atmiņas glabājas dažādos smadzeņu reģionos un, lai no šiem atmiņu graudiem apzinātajā atmiņā rekonstruētu pagātnes notikumus, ir nepieciešama cieša sadarbība starp smadzeņu garozu un hipokampu.

«Teorija ir tāda, ka mācību process ietver informācijas apstrādi smadzeņu garozā, savukārt hipokamps šo procesu sistemātiski atdarina, kad notiek piekļuve informācijai un veikta notikumu rekonstrukcija,» saka viens no peļu atmiņas pētījuma veicējiem, Kalifornijas universitātes profesors Braiens Viltgens.

Lai saprastu, kā atmiņu ierakstīšana un nolasīšana strādā, zinātnieki izmantoja metodi, kas ļauj pētīt neiroloģisko aktivitāti, izmantojot gaismu. Eksperimentos tika izmantotas peles ar ģenētiski modificētām nervu šūnām, kas aktivizēšanās brīdī izdala zaļu, fluorescējošu gaismu, kam teorētiski būtu jāļauj izsekot atmiņu veidošanās procesam peļu smadzenēs. Piedevām zinātnieki smadzenēm pieslēdza optiskās šķiedras pavedienu, lai nervu šūnas varētu ieslēgt un izslēgt pēc vajadzības.

Turpinājumā zinātnieki parūpējās par nevēlamām atmiņām, ko vēlāk varētu izmērīt. Tas tika panākts ar vieglu elektrošoku vienā no laboratorijas peļu krātiņiem, kurā parasti diezgan aktīvie un ziņkārīgie dzīvnieki uzvedās ļoti rāmi, pat nekustīgi. Peļu apziņā bija izveidojusies sakarība starp pārvietošanos pa krātiņu un nevēlamu pieredzi.

Fluorescence zinātniekiem ļāva noteikt, kuras šūnas hipokampā un smadzeņu apvalkā apstrādā un glabā atmiņas par negatīvo pieredzi ar elektrošoku. Izmantojot augstāk minēto gaismas avotu - optiskās šķiedras pavedienus -, šīs šūnas bija iespējams deaktivēt, un peles no būrīša ar elektrošoku vairs nebijās. Deaktivējot ar konkrētajām atmiņām nesaistītas šūnas, piesardzība elektrošoka krātiņā saglabājās.

Viltgena un viņa kolēģa Kazumasas Tanakas pētījumu rezultāti gan nenozīmē, ka jau drīzumā veikalu plauktos parādīsies atmiņas dzēšanas ierīces, kādas ir «Men in Black» triloģijas slepeno aģentu rīcībā, taču ir sperts solis, lai varētu palīdzēt cilvēkiem, kam zudusi atmiņa vai kuri cieš no posttraumatiskā stresa sindroma.