Zinātniekiem laboratoriskos apstākļos ir izdevies radīt apstākļus, kuros cilvēks jūt kāda netaustāma radījuma klātbūtni.
Laboratorijā mākslīgi rada «spokus»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labākā metode, kā pierādīt, ka spoki neeksistē, ir viņu mākslīga radīšana laboratorijā. Ja arī pašus spokus radīt varbūt neizdodas, tad radīt sajūtu, ka tukšā telpā ir vēl kāds, zinātniekiem ir izdevies, raksta The Independent.
Lozannas Federālās Politehniskās skolas (Šveice) zinātnieki to panākuši ar īpašu ierīci, kas sastāv no divām tandēmā strādājošām rokām. Vienu eksperimenta dalībnieki kontrolē ar savām kustībām, kamēr otra, atrazdamies viņiem aiz muguras, kustības atdarina un ik pa laikam piebiksta.
Eksperimenta norises gaitā brīvprātīgajiem tiek aizsietas acis un viņi sāk manipulēt ar priekšā esošo mehānisko roku. Otrs mehānisms, kas viņiem atrodas aiz muguras, šīs darbības imitē, tiesa, ar 500 milisekunžu nobīdi.
Rezultāts? Vairāki brīvprātīgie telpā jutuši spokainu klātbūtni, savukārt diviem no divpadsmit dalībniekiem sajūtas bijušas tik nepatīkamas, ka tie lūguši eksperimentus pārtraukt.
Lozannas Federālās Politehniskās skolas profesors Olafs Blanke atzīmē, ka tādējādi kontrolētā vidē ir izdevies rast skaidrojumu, kur un kā var rasties spokainās sajūtas: tās iespējamas situācijās, kad nesaskan cilvēka organisma sajūtu un motorikas signāli. Citiem vārdiem sakot, dīvainās sajūtas var rasties mūsu pašu smadzenēs, ja mainās mūsu ķermeņa izjūta.
Pētījuma līdzautors Džūlio Ronjini atzīmē, ka cilvēka smadzenēs vienlaicīgi ir vairākas ķermeņa reprezentācijas telpā. Normālos apstākļos smadzenes spēj izveidot vienotu paša uztveri. Turpretī, ja sistēmā rodas traucējumi, piemēram, slimība vai kā šajā gadījumā – robotiska roka no aizmugures, paša ķermenis tiek uztverts kā kāda citas personas klātbūtne.