Skatoties uz šo attēlu, galvā virmo jautājums - kas slēpjas zem šā biezā ledus. Jupitera pavadonis Eiropa, kuru klāj bieza ledus garoza, tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem objektiem, uz kura varētu attīstīties un pastāvēt mums zināmas dzīvības formas.
Garas plaisas krustu šķērsu vijas pār ledaino virsmu. Krāsas atklāj sastāva atšķirības. Apgabali, kas ir vairāk zilgani vai balti, ir veidoti pārsvarā no tīra ūdens ledus, bet brūnajos reģionos augstākā koncentrācijā ir dažādi piejaukumi, kas nav ledus.
Polārie reģioni, kas attēlā redzami labajā un kreisajā pusē, ir zilganāki nekā ekvatora apkaimē redzamais ledus, kas ir baltākā krāsā. Tiek uzskatīts, ka ledus krāsu atšķirības nosaka ledus graudu izmēri šajos apgabalos.
Attēls veidots no fotogrāfijām, kas uzņemtas tuvajā infrasarkanajā diapazonā un caur zaļo un violeto filtru 1995. un 1998. gadā, kad NASA Galileo veica pirmo un četrpadsmito orbītu Jupitera sistēmā. Attēla izšķirtspēja ir 1,6 kilometri uz pikseli. Eiropas ziemeļi atrodas pa labi.