Tas, ka savulaik uz Marsa ir valdījis siltāks un mitrāks klimats, vairs nevienu nepārsteidz. Tomēr vadošā hipotēze liecina, ka šis periods ir bijis salīdzinoši īss. Jaunākie dati, kas iegūti, veicot apkārtējo iežu analīzi Geila krāterī ar NASA mobilo laboratoriju Curiosity, norāda, ka Šarpa kalns ir veidojies no nogulumiežiem ezerā, kas tur pastāvējis desmitiem miljonus gadu.
«Ja mūsu hipotēze par Šārpa kalnu apstiprināsies, tā izaicinās ideju, ka mitrie un slapjie apstākļi uz Marsa bija pārejoši, lokāli vai pastāvēja tikai zem virsmas,» teica Ešvins Vasavada no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). «Daudz radikālāks skaidrojums ir, ka Marsa senatnē biezākā atmosfēra ir uzturējusi temperatūru virs nulles globālā mērogā, bet pagaidām mēs nezinām, kā tas ir noticis.»
Geila krāteris tika izraudzīts par vienu no Curiosity galamērķiem ne tādēļ, ka tur būtu īpaši viegli nolaisties. Slāņainā Šārpa kalna esamība krāterī bija interesants jautājums, uz kuru pētnieki vēlējās rast atbildi. Šārpa kalns ir aptuveni 5 kilometrus augsts, tā slāņos ir ierakstīta krāterī bijuša ezera vēsture.
Šobrīd Curiosity pēta zemākos Šārpa kalna slāņus. 150 metrus augstā klints nodēvēta par Mureja veidojumu. Marsa senatnē upes nesa uz krāteri smiltis un dubļus, veidojot nogulumiežus upju deltās līdzīgi kā mēs varam vērot uz Zemes. Šis process atkārtojās atkal un atkal.
«Mēs tuvojamies Šārpa kalna noslēpuma atminēšanai,» paskaidroja Curiosity projekta zinātnieks Džons Grocingers no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. «Tur, kur tagad ir kalns, kādreiz varēja būt ezeri.»
Ezeram atkārtoti piepildoties ar ūdeni un iztvaikojot, veidojās nogulumiežu slāņi.
«Tas, ka ezers tur atgriezās atkal un atkal, ir lieliski, jo katra atgriešanās ir jauns eksperiments, kas pastāsta par apkārtējo vidi,» piebilda Grocingers. «Kad Curiosity rāpsies augšā kalnā, mēs piekļūsim arvien jauniem eksperimentiem, kas atklās, kā mijiedarbojās atmosfēra, ūdens un nogulumieži. Mēs varētu novērot, kā ezeros laika gaitā mainījās ķīmiskie procesi un sastāvs. Šī ir hipotēze, kuru apstiprina līdz šim novērotais.»
Curiosity uz Marsa nolaidās 2012. gadā un šobrīd ir veicis aptuveni 8 kilometrus garu ceļu.
«Mēs esam atklājuši nogulumiežus, kas norāda uz nelielām, senatnē pastāvējušām upju deltām, kas noslāņojušās viena virs otras,» teica Sanjēvs Gupta no Londonas Imperiālās koledžas. «Curiosity ir šķērsojis robežu, kas atdala vidi, kurā dominēja upes, no tās, kurā valdīja ezeri.»
Lai arī vairāku misiju rezultāti liecina par mitrāku klimatu Marsa pagātnē, šo senatnē valdījušo apstākļu raksturošana vēl nav galā. Ir jānoskaidro, kādi apstākļi uz sarkanās planētas nodrošināja pietiekami siltus un garus periodus, kuru laikā uz Marsa virsmas pastāvēja šķidrs ūdens.
«Zināšanas par Marsa vides evolūciju, kādas iegūstam, izpētot Šārpa kalna veidošanos, palīdzēs veidot nākamās misijas, kuru mērķis būs meklēt dzīvības pazīmes,» piebilda vadošais NASA Marsa izpētes programmas zinātnieks Maikls Meijers.