Krāteri uz Mēness liecina, ka no 4,2 līdz 3,8 miljardiem gadu senā pagātnē Saules sistēmas iekšējie reģioni piedzīvojuši intensīvu asteroīdu un komētu bombardēšanu.
Vērtīgās ledus lodes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis iespaidīgo sadursmju periods sakrīt ar laika posmu, kad uz Zemes ir atklātas liecības par pirmajām dzīvības formām. Milzīgā ātrumā lidojošās ledus lodes varēja nogādāt uz Zemi un citiem Saules sistēmas objektiem organiskās vielas. Tādējādi var teikt, ka komētām ir nozīmīga loma dzīvības pirmsākumos.
Zemes dzīvības formu pamatā esošie savienojumi - ogļūdeņraži, aminoskābes un DNS - ir molekulas, kuru sastāvā ir ogleklis. Ir zināms, ka sarežģītas organiskās vielas ir atrodamas kosmosā un var tikt nogādātas uz Zemi. Zinātnieki ir atklājuši aminoskābes meteorītos. NASA Stardust atvestajos komētas Wild 2 (81P) paraugos tika konstatētas gan aminoskābes, gan citi organiskie savienojumi.
Tas nozīmē, ka komētas, saduroties ar Zemi vai citiem Saules sistēmas objektiem, varēja nogādāt ievērojamu daudzumu organisko savienojumu uz šo objektu virsmas.
Ir labi zināms, ka organiskās vielas ne pārāk labi pārcieš ekstrēmus apstākļus. Kādas gan izredzes komētās un asteroīdos esošajam materiālam saglabāties pēc saskares ar ekstrēmu karstumu un spiedienu? Jaunākie pētījumi atklāj, ka organiskās vielas labi saglabājas.
Tiek realizēti dažādi eksperimenti, lai noskaidrotu, cik labi saglabājas organiskās vielas. Zinātnieki ir šāvuši ar tērauda lodēm, kuru ātrums ir aptuveni 18 000 km/h, pa objektiem, kuri bagāti ar organiskajām vielām, kā arī organisko vielu saturošas «lodes» raidītas lielā ātrumā smiltīs un ūdenī. Rezultāti liecina, ka šādas sadursmes veiksmīgi pārdzīvo ne tikai organiskās vielas, bet arī mikroorganismi.
Planetārais zinātnieks Marks Buršels no Kentas universitātes vadīja zinātnieku komandu, kuras mērķis bija noskaidrot, cik efektīvi organiskās vielas saglabājas sasalušos objektos, kuri ar lielu ātrumu ietriecas dažāda cietuma virsmās, tādējādi atveidojot komētu sadursmi ar Zemi un citiem Saules sistēmas objektiem.
«Daba mums piegādā ledu ar lielā ātrumā lidojošām komētām, un man šķita, ka mēs to varētu mēģināt atveidot eksperimentā,» skaidroja Buršels.
Zinātnieki izveidoja sasalušas lodes, kurās atradās tādas organiskās vielas kā antracēns un stearīnskābe. Pirmais no savienojumiem ir atrodams akmeņogļu darvā, bet otrais savienojums plaši sastopams dzīvnieku un augu taukos un eļļās. Ar šīm miniatūrajām komētām tika šauts pa trim dažādām virsmām - smiltīm, ledu un ūdeni. Tika izmantots iepriekš atdzesēts gāzes ierocis. Ložu ātrums svārstījās no 7200 līdz 14 400 km/h, kas atbilst ātrumam, ar kādu meteorīti ietriecas Plutonā vai citos Saules sistēmas ārējo apgabalu objektos.
«Ledainajos objektos esošie savienojumi var pārciest sadursmes un nokļūt uz virsmas,» Buršels komentēja eksperimenta rezultātus.
Turpmākajos pētījumos zinātnieki vēlas noskaidrot, vai organiskās vielas tikpat veiksmīgi iztur arī daudz lielāka ātruma sadursmes, jo komētas ar Mēnesi vai Zemi saduras ar ātrumu no 54 000 līdz 72 000 km/h. Šobrīd maksimāli iespējamais ātrums, kādu spēj nodrošināt izmantotais ierocis, ir 21 600 līdz 25 200 km/h. Šajos pētījumos plānots izmantot maisījumus, kas precīzāk atbilst komētu sastāvam.