Visu gaišu, Venus Express!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ESA

2014. gads ieies kosmosa izpētes vēsturē kā gads, kad Venēra zaudēja savu vienīgo mākslīgo pavadoni. Pēc astoņu gadu ilgā ražīga darba perioda Venus Express degvielas rezerves ir izsīkušas. Lai arī kosmiskā aparāta mūžs noslēgsies tuvāko nedēļu laikā, tā devums Venēras izpētē ir zelta vērtē un ir ļāvis palūkoties uz šo neviesmīlīgo planētu pavisam savādākā gaismā.

Venus Express startēja 2005. gadā un jau 2006. gadā sasniedza Venēru. Kopš tā laika kosmiskais aparāts riņķoja ap šo planētu 24 stundu ilgā elipsveida orbītā, kuras tālākais punkts atradās 66 000 km virs Venēras dienvidpola, bet tuvākais - 200 km virs ziemeļpola.

2014. gada vidū degvielas rezerves sāka izsīkt. Tika nolemts veikt ļoti ambiciozu vairāku manevru sēriju, kuras laikā Venus Express ielidotu dziļāk atmosfērā.

Parasti tiek veikti manevri, lai kosmiskais aparāts neatrastos pārāk tuvu planētai un neielidotu atmosfērā, bet šoreiz Venus Express komanda vēlējās panākt pretējo, apzināti samazinot augstumu, lai nokļūtu atmosfēras slāņos, kurus agrāk nebija izdevies pētīt.

Tas gan nebija vienīgais pārdrošo manevru ieguvums. Savāktā informācija var noderēt nākotnē plānotajām misijām, kurās tiek realizēta ieiešana orbītā ap objektu, kuram ir atmosfēra. Lai samazinātu līdzi vedamās degvielas apjomu, ieiešanai orbītā varētu izmantot bremzēšanu atmosfērā.

Laika posmā no 2014.gada maija līdz jūnijam tika samazināts planētai tuvākais orbītas attālums līdz 130 - 135 km. Galvenais šīs kampaņas posms ilga no 18. jūnija līdz 11. jūlijam. Pēc aptuveni mēnesi ilgās burāšanas cauri atmosfērai nelielā augstumā, Venus Express dzinēji tika ieslēgti, lai paaugstinātu orbītu. 26. jūlijā orbitālais periods bija 22 stundas ar viszemāko orbītas punktu 460 km attālumā no Venēras.

Venus Express misija turpinājās, lai gan zinātniskā aktivitāte tika samazināta. Venēras gravitācija nepielūdzami vilka kosmisko aparātu arvien zemāk un zemāk. Pieņemot, ka vēl ir atlicis nedaudz degvielas, tika nolemts atkal paaugstināt orbītu, veicot virkni manevrus laika posmā no 23. līdz 30. novembrim. Ja tas izdotos, misija turpinātos arī 2015. gadā.

Foto: ESA

2014. gada 28. novembrī kontakts ar Venus Express pārtrūka. Lai gan vēlāk to izdevās atjaunot, sakari ir nestabili un tiek iegūta tikai daļēja informācija.

«Pieejamā informācija liecina, ka kosmiskais aparāts zaudē pozicionēšanās spējas, kas visticamāk saistīts ar dzinēju problēmām pēdējo orbītas paaugstināšanas manevru laikā,» skaidroja Venus Express misijas vadītājs Patriks Martins. «Visticamāk, ka, nepabeidzot pēdējos plānotos manevrus, Venus Express ir iztērējis atlikušo degvielu.»

Atšķirībā no automašīnām kosmiskajā aparātā nav degvielas bākas piepildījuma indikatora, līdz ar to atlikušās degvielas apjomu, jo īpaši ilgajās misijās, ir grūti prognozēt. Beigas var būt neprognozējamas, lai gan arī ne pilnībā negaidītas.

Tā kā degviela ir beigusies, vairs nav iespējams kontrolēt Venus Express orientāciju, lai nodrošinātu sakarus ar Zemi. Nav arī iespējams palielināt orbītas augstumu, kas nozīmē, ka tuvāko nedēļu laikā kosmiskais aparāts ielidos Venēras atmosfērā.

«Pēc vairāk kā astoņu gadu ilgās riņķošanas ap Venēru mēs zinājām, ka mūsu kosmiskais aparāts darbojas uz putām,» piebilda Venus Express operāciju vadītājs Ādams Viljams. «Tas bija gaidāms, ka atlikusī degviela tiks iztērēta šajā periodā, bet mēs esam priecīgi, ka izdevās lietderīgi izmantot pat pēdējo lāsi.»

«Misijas laikā kosmiskais aparāts nodrošināja iespēju detalizēti pētīt planētas jonosfēru un atmosfēru, kā arī izdarīt būtiskus secinājumus par tās virsmu,» skaidroja Hākans Svedhems.

Atgādināsim, ka Venēra nav tā viesmīlīgākā planēta Saules sistēmā. Tas virsmas vidējā temperatūra ir aptuveni 450 grādi pēc Celsija. Pat cepeškrāsnī, kurā cep pīrādziņus un piparkūkas, ir vēsāk! Šīs planētas atmosfēra ir blīvs indīgu gāzu maisījums.

Viens no interesantākajiem atklājumiem ir tas, ka Venēra varētu būt ģeoloģiski aktīva arī mūsdienās. Uz virsmas ir reģistrētas salīdzinoši jaunas lavas plūsmas, kuru vecums varētu būt 2,5 miljoni gadu vai pat vēl jaunākas. Šo pieņēmumu apstiprina arī atmosfērā reģistrētās sēra dioksīda koncentrācijas izmaiņas. Lai arī atmosfēras rotācijas dīvainības arī varētu radīt līdzīgu efektu, šī savienojuma daudzuma svārstības tiek uzskatītas par pārliecinošu argumentu, ka uz Venēras mūsdienās vērojami vulkāniskie procesi.

Lai arī tagad uz Venēras apstākļi ir ļoti nedraudzīgi, deitērija un parastā ūdeņraža (D/H) attiecību izpēte liek domāt, ka agrāk šīs planētas atmosfērā atradās vairāk ūdens, iespējams, ka uz tās virsmas bija Zemes okeāniem līdzīgi ūdens resursi.

Līdzīgi kā uz Zemes, arī Venēras atmosfēras augšējie slāņi lēnām aizplūst kosmosā. Venus Express konstatēja, ka ūdeņraža atomi atraujas divreiz vairāk nekā skābekļa atomi. Tā kā ūdens molekulu veido divi ūdeņraža atomi un viens skābekļa atoms, zinātnieki ir secinājuši, ka ūdens sadalās atomos jau atmosfērā.

Pārsteigumus sagādājusi arī Venēras superātrās atmosfēras rotācijas izpēte. Venēras atmosfēra apriņķo ap planētu četru dienu laikā, bet pati planēta vienreiz ap savu asi apgriežas 243 Zemes dienās. Sešu Zemes gadu laikā vidējais vēja ātrums uz Venēras ir palielinājies no 300 km/h līdz 400 km/h. Tai pašā laikā, salīdzinot planētas griešanās ātrumu mūsdienās ar NASA Magellan izmērīto pirms aptuveni 20 gadiem, ir konsatēts, ka rotācija ap planētas asi ir palēninājusies par 6,5 minūtēm. Pagaidām gan nav skaidrs, vai pastāv tieša saistība starp vēja ātruma palielināšanos un planētas griešanās palēnināšanos.

«Lai arī zinātnisko datu ieguve ir beigusies, savāktā informācija nodarbinās zinātniekus vēl vairākus gadus,» piebilda Hākans.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu