Pat ļoti «slīpas» ūdenspasaules - dzīvībai piemērotas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šoreiz neatskatīsimies uz 1995. gada mākslas filmu Ūdenspasaule («Waterworld»), kur galveno lomu spēlēja Kevins Kostners. Tomēr nevar noliegt, ka zināma saistība filmai ar šo ziņu būs.

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki ir secinājuši, ka planēta, ja tās rotācijas ass novietota horizontāli (praktiski paralēli orbītas plaknei), varētu būt piemērota mums zināmām dzīvības formām, ja to klātu vismaz 50 metrus dziļš, planētu aptverošs okeāns. Tātad - ūdenspasaule.

Mūsdienās ārpus Saules sistēmas ir zināmas jau vairāk nekā 2000 planētas. Tomēr ne visas būtu piemērotas tādām dzīvības formām, kādas mitinās uz Zemes. Planētas apdzīvojamība ir atkarīga no daudziem faktoriem. Viens no tādiem ir planētas rotācijas ass slīpums attiecībā pret orbītas plakni.

Zemes gadījumā ass ir ar nelielu slīpumu attiecībā pret plakni, kurā mūsu planēta riņķo ap Sauli. Tā kā Saules sistēmā ir sastopamas planētas ar dažāda slīpuma asīm, pats par sevi saprotams, ka arī citplanētas var būt visdažādākās - gan tādas, kuru rotācijas ass novietotas perpendikulāri orbitālajai plaknei, gan tādas, kuru ass ir pilnīgi horizontāla. Tiek uzskatīts, ka, jo lielāks ir slīpums, jo mazāka iespējamība, ka planēta var būt apdzīvojama.

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki ir secinājuši, ka planēta, kuras ass ir gandrīz horizontāla, var būt apdzīvojama, protams, ar vienu nosacījumu - planētai jābūt pilnībā klātai ar ūdeni. Pat salīdzinoši sekls, aptuveni 50 metrus dziļš ūdens slānis spētu uzturēt vidējo temperatūru 15 grādi pēc Celsija.

Tomēr planēta būtu visai ekstrēma vieta. Ja Zemes ass būtu novietota horizontāli, ziemeļpols tiktu nepārtraukti apgaismots sešus mēnešus, pēc tam tas uz sešiem mēnešiem ieslīgtu tumsā.

«Tika uzskatīts, ka šāda planēta nebūtu apdzīvojama. Milzīgs karstums mītos ar stindzinošu aukstumu, kas būtu pārāk grūti izturami apstākļi dzīvībai,» paskaidroja Deivids Fereira. «Mēs atklājām, ka okeāns varētu uzkrāt siltumu vasarās un atdot to ziemās, tādejādi veidotos mērens klimats, pat polārās nakts vidū. Tāpēc, meklējot dzīvībai labvēlīgas citplanētas, mēs rekomendējam neizslēgt tās, kuru ass ir izteikti slīpas, kā neapdzīvojamas.»

Kā modeli Fereira un viņa kolēģi no MIT izmantoja Zemes izmēra planētu, kura atrodas tādā pašā attālumā no zvaigznes kā Zeme no Saules. Viņi «pārklāja» šo planētu ar okeānu. Simulācijā tika atveidota atmosfēras cirkulācijas, okeānu straumes un ledus kustība 3000 metrus dziļa okeāna gadījumā. Salīdzinājumam zinātnieki izveidoja arī nekustīgus, purviem līdzīgus dažāda dziļuma okeānus - 200, 50 un 10 metrus dziļus. Tika izmantoti trīs rotācijas ass slīpuma varianti - 23, 54 un 90 grādi.

Ekstrēmi slīpas ass gadījumā (90 grādi) zinātnieki secināja, ka 50 metrus dziļš okeāns uzkrās zvaigznes enerģiju polārās vasaras laikā un atbrīvos to atmosfērā polārajā ziemā. Tādejādi uz visas planētas cauru gadu valdītu maigam pavasarim atbilstošs klimats.

«Mēs cerējām, ka planētas pārklāšana ar okeānu padarīs to nedaudz vairāk piemērotu dzīvībai, bet ne jau tik ļoti,» teica Fereira. «Tas bija pārsteidzoši, ka temperatūra polos joprojām bija dzīvībai piemērotā līmenī.»

Mums pazīstamās dzīvības formas varētu mierīgi dzīvot uz šādas ūdensplanētas, ja ūdens slānis ir pietiekami dziļš. 10 metrus dziļš okeāns jau vairs nespētu regulēt ļoti slīpas rotācijas ass planētas klimatu. Tiklīdz kā planētas tumšajā pusē izveidotos ledus, tas strauji pārklātu visu puslodi, kuru neapspīd gaisma. Pat atgriešanās dienā situāciju vars nespētu glābt, jo biezais ledus atstarotu zvaigznes gaismu. Ledus turpinātu izplatīties tumšajā pusē un praktiski viena gada laikā pārklātu visu planētu.

«Daži cilvēki uzskata, ka slīpi novietotas ass gadījumā ledus atrastos tikai ap ekvatoru un polos būtu silts,» piebilda Fereira. «Mēs atklājām, ka tāds starpstāvoklis nevar pastāvēt. Ja okeāns ir pārāk sekls, planēta pārvēršas par sniega bumbu. Tad tā visticamāk nebūs apdzīvojama.»

Fizikas un astronomijas profesors Darens Viljams no Pensilvānijas Šata universitātes pastāstīja, ka agrākajās simulācijās arī ir izdevies iegūt dažādus iespējamos klimata scenārijus planētām, kurām rotācijas ass ir vērsta ļoti slīpi. Fereiras rezultāti sakrīt ar agrāk iegūtajiem datiem, tikai ir vēl detalizētāki.

«Vienai vai divām Zemes izmēra planētām no tūkstoša ir ūdenim atbilstošs blīvums, tas nozīmē, ka to skaits varētu būt 0,1% no visām planētām,» piebilda Viljams. «Secinājums ir, ka citplanētas ar ekstrēmi slīpi novietotu asi noteikti nav dzīvībai nederīgas, tādēļ ir tikpat interesantas un nozīmīgas astrobiologu savienībai.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu