Tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi «Blumbahs» un «Canders», kas iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus. Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta Baldones observatorijā.
Latvijas zinātnieku vārdus ieguvuši divi jauni Saules sistēmas asteroīdi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi «Blumbahs» un «Canders», kas iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus, TVNET informēja LU Preses centrā.
Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā, veicot Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumus un orbītu aprēķinus LU Astronomijas institūta Baldones observatorijā.
1,5 kilometrus diametrā lielajam asteroīdam Galvenajā asteroīdu joslā «2008 OZ1 = Nr.352646» dots vārds «Blumbahs». 1946.gada 1.jūlijā Fricis Blumbahs, krievu zinātnieka Dmitrija Mendeļejeva līdzgaitnieks, kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru Fizikas institūtā un kļuva par tā pirmo vadītāju. Šā sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē. Pērn tika svinēta 150. gadadiena kopš Blumbaha dzimšanas.
Otrs 2014.gadā numurētais LU Baldones observatorijā atklātais asteroīds «2008 OS18 = Nr. 332530» turpmāk nesīs vārdu «Canders». Asteroīda diametrs ir divi kilometri, un arī tas ir Galvenās asteroīdu joslas ķermenis. Zinātnieks Frīdrihs Canders dzimis Rīgā un ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā. Viņš veicis starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķināšanu. Candera vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm «GIRD-X» ar šķidrā kurināmā dzinēju, kura tika veiksmīgi izmēģināta 1933.gada 25.novembrī.