Asteroīdi slēpj vēstījumu par to, kāds varētu būt Zemes liktenis tālā, tālā nākotnē. Proti, britu zinātniekiem ir izdevies fiksēt asteroīda magnētiskā lauka izzušanu jeb procesu, kas uz Zemes iezīmētu dzīvības iznīcības sākumu.
Meteorīti sevī slēpj faktus par Zemes likteni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kembridžas universitātes zinātnieki savos pētījumos izmanto pallasītus jeb meteorītus ar augstu dzelzs un niķeļa saturu, un, pēc viņu teiktā, šo kosmisko objektu īpašību izmaiņas sniedz lielisku ieskatu procesos, kas tālā nākotnē varētu notikt ar mūsu planētu, tās kodolam turpinot atdzist. Jo īpaši aktuāli tas ir tādēļ, ka pēdējo 200 gadu laikā Zemes magnētiskais lauks jau ir pavājinājies par 15%, raksta Dailymail.co.uk.
Magnētiskais lauks ir galvenais vairogs, kas pasargā planētu no Saules radiācijas kaitīgās ietekmes. Laukam kļūstot vājākam, Zeme vairs nebūs tik labi pasargāta no Saules vēja nevēlamās ietekmes, ozona slānī veidosies aizvien lielāki un lielāki caurumi, notiks pamatīgas klimatiskās izmaiņas un galu galā Zeme vairs nebūs dzīvošanai piemērota planēta.
Meteorītos ierakstīto ziņojumu britu zinātnieki atklāja, izmantojot spēcīgu radioaktīvo staru mikroskopu jeb sinhrotronu. «Magnētiskā lauka novērojumi ir viena no metodēm, kā ieskatīties planētas dzīlēs,» sacījis Kembridžas universitātes Zemes zinātņu profesors Ričards Harisons.
Līdzīgi kā Zemei, arī daudziem asteroīdiem ir ar šķidrs kodola ārējais slānis. Laikam ritot, tas atdziest, sacietē, bet magnētiskais lauks izzūd.
Lai pētītu šo fenomenu, zinātnieki izmanto pallasītus - meteorītus, kas lielā mērā sastāv no dzelzs, niķeļa un silikāta kristāliem. Visparastākie dzelzs meteorīti pētījumiem neder un netiek lietoti, jo dzelzij kā materiālam ir ļoti slikta magnētiskā atmiņa.
«Pastāvēja uzskats, ka ar dzelzi bagāta meteorīta «dzīves» laikā magnētiskie signāli tiek ierakstīti un pārrakstīti neskaitāmas reizes, tādēļ līdz šim to magnētiskās īpašības pamatīgi nav tikušas pētītas.»
Pallasītu sastāvā savukārt ir atrodamas mikroskopiskas, apmēram 100 nanometrus (apmēram tūkstošā daļa no cilvēka mata diametra) lielas daļiņas, ko veido unikāls minerāls tetrataenīts (ķīmiskā formula FeNi), kura magnētiskās īpašības ir daudz stabilākas nekā pārējam meteorītam un glabā informāciju no miljardiem gadu senas pagātnes.
Šo daļiņu magnētisko īpašību analīze ir tādi kā kosmiska rakstura arheoloģiskie izrakumi, kas ļauj veikt secinājumus par magnētisko lauku veidošanos Saules sistēmas pašos pirmsākumos, kad veidojās arī pallasīti. Tobrīd kosmiskos ķermeņus cepināja radioaktīvais starojums, kas ļāva veidoties objektiem ar šķidru, metālisku kodolu un cietu ārējo čaulu. Kad šķidrais metāla kodols sāk atdzist, tas rada magnētisko lauku; tieši tā šobrīd notiek arī Zemes dzīlēs.
Asteroīdi ir mazāki izmēros un to kodols jau ir sastindzis, tādēļ zinātnieki var gūt priekšstatu par to, kas notiks ar Zemi pēc miljardiem gadu. Ģeoloģiskās laika mērvienībās runājot, Zemes kodola atdzišana ir sākusies pavisam nesen, pirms apmēram miljarda gadu.
«Savos meteorītos mēs esam novērojuši gan sastingšanas procesa sākumu, gan beigas. Tas mums sniedz iespēju saprast, kas varētu notikt nākotnē,» - tā Harisons.
Zinātnieki gan mierina: Zemes kodola cietā daļa kļūst lielāka ļoti lēni un, līdz viss kodola šķidrais ārējais slānis būs sacietējis, paies ļoti ilgs laiks. Pastāv reāla iespēja, ka līdz tam Zemi jau būs iznīcinājusi Saule, jo tās attīstības nākamā stadija pēc kodoldegvielas resursu izsīkšanas ir tā dēvētais sarkanais milzis.