Marsa mākoņa neatminētais noslēpums

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ESA

2012. gada martā un aprīlī vaļasprieka astronomi pamanīja neparastu veidojumu uz Marsa. Tas izskatījās kā milzīgs putekļu mākonis. Tā augstums varēja būt kādi 200 līdz 250 kilometri, kas ir daudz augstāk, nekā būtu iespējams izskaidrot ar tipiskajām putekļu vētrām, kas plosās uz Marsa. Neparastais mākonis, kuram līdz šim nav izdevies rast skaidrojumu, ir vēl viens no noslēpumiem, kas apvij kaimiņos esošo planētu.

Zinātnieku grupa Augustīna Sančeza-Lavegas vadībā ir izvirzījusi idejas, ka neparastais veidojums varētu būt bijis ledus kristāliņu mākonis augstu Marsa atmosfērā vai arī polārblāzma.

«Novērotais ir liels pārsteigums,» pastāstīja Aimeriks Spiga no Pjēra un Marijas Kirī universitātes Parīzē, kurš pats pētījumā nepiedalījās. «Vēl viens Marsa noslēpums!»

Pirmo reizi mākoni novēroja 2012. gada 12. martā Marsa dienvidu puslodes rītausmas pusē. Nākamo 11 dienu laikā tā forma mainījās. Dažu nedēļu laikā parādījās otrs mākonis, kurš arī bija novērojams aptuveni pusotru nedēļu.

Ir grūti izskaidrot mākoņa iespaidīgos izmērus. Lai rastu kādas atbildes, Sančeza-Lavegas vadītā pētnieku grupa koordinēja vaļasprieka astronomu novērojumus, kā arī caurskatīja attēlus, kas fotografēti ar Marsa orbitālajiem aparātiem un citiem teleskopiem.

Foto: ESA

Neviens no orbitālajiem aparātiem nebija novērojis šo mākoni, bet vaļasprieka astronomu fotografētajos attēlos, kas tapuši laika posmā no 2001. līdz 2014. gadam, kā arī Habla teleskopa attēlos, kas fotografēti laika posmā no 1995. līdz 1999. gadam, reizēm ir vērojami mākoņi, lai gan to augstums nepārsniedz 100 km. Interesanti, ka vienā Habla teleskopa attēlā, kas fotografēts 1997. gada 17. maijā, redzams mākonis, kas atrodas aptuveni tikpat augstu kā 2012. gadā novērotais.

Vienkāršākais izskaidrojums būtu putekļu vētras, kas bieži, virpuļojot pa Marsa virsmu, uznes putekļus augstu atmosfērā. Tomēr ir viens «bet». Putekļi vētru gadījumā ir konstatēti ne vairāk kā 50 kilometru augstumā. Un pat šādā gadījumā nepieciešami īpaši laikapstākļi, lai putekļus uznestu tik augstu.

Ticamāks izskaidrojums, kā uzskata Sančezs-Lavega, ir oglekļa dioksīda vai ūdens kristāliņu mākoņi augstu atmosfērā. Tas gan nozīmē, ka atmosfērai šādā augstumā jābūt krietni vien aukstākai, nekā paredz šobrīd izmantotie modeļi.

Trešā iespēja ir polārblāzmas, kuras ir novērotas uz Marsa agrāk. Nikolass Heivens no Hemptonas universitātes uzskata, ka ledus kristāliņu mākonis šķiet pieņemamāks skaidrojums.

Sančezs-Lavega kopā ar kolēģiem turpina meklēt atbildi uz jautājumu, kas radīja milzīgo mākoni Marsa atmosfērā. NASA orbitālais izpētes aparāts Maven, kas nesen papildināja sarkanās planētas mākslīgo pavadoņu klāstu, noteikti pamanīs mākoni, ja skatīsies pareizajā laikā uz pareizo vietu. 2014. gada aprīlī, kad planēta atradās tuvu Zemei, to novēroja vaļasprieka astronomi, bet jauni mākoņi netika pamanīti. Nākamā iespēja būs 2016. gadā, kad startēs arī Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts ExoMars.

www.starspace.lv

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu