Pirms neilga laika publicitāti ļoti daudzos pasaules medijos guva itāļu ķirurgs Serdžo Kanavero, kurš skaļi paziņoja par apņemšanos jau tuvāko divu gadu laikā veikt cilvēka galvas pārstādīšanu no viena ķermeņa uz citu. Tagad Kanavero vārds un viņa plāns atkal ir tikuši pie vietas pasaules medijos, jo esot radies pirmais galvas pārstādīšanas kandidāts. Skeptiķi gan uz ieceri raugās ar bažām, norādot, ka kandidātu sagaida kas «briesmīgāks par nāvi».
Dzīvu radību galvas pārstādīšanas operācijas ir veiktas arī līdz šim, taču vērā ņemams progress panākts tikai nesen. Kā raksta www.iflscience.com, līdzšinējie eksperimenti ar suņiem un pērtiķiem nav bijuši diez cik veiksmīgi, jo tie indivīdi, kas operāciju pārcietuši, izdzīvojuši vien dažas dienas pēc operācijas. Manipulācijas, kas nesen veiktas ar pelēm, turpretim bijušas daudz veiksmīgākas un Kanavero dod pamatu cerēt uz pozitīvu iznākumu arī cilvēka galvas pārstādīšanā, jo pierādīts, ka divu muguras smadzeņu galu savienošana tehniski nav neiespējama.
Lai vai kā, Kanavero, kura ieplānotās operācijas ilgums varētu būt 36 stundas un tās veikšanai varētu būt nepieciešama 150 ķirurgu, anesteziologu un māsiņu komanda, jau ir ieguvis pirmo potenciālo pacientu. Tas ir 30 gadus vecais Valērijs Spiridonovs no Vladimiras Krievijā. Viņš sirgst ar ļoti retu ģenētiska rakstura slimību, Verdinga - Hofmana muskuļu noārdīšanās slimību. Spiridonovs pirms nenovēršamās nāves vēlas izmantot iespēju tikt pie jauna ķermeņa.
«Vai man ir bail? Protams, ir. Tomēr tas nav tikai bailīgi, tas ir arī interesanti,» Spiridonovs atklājis izdevumam Daily Mail. «Jums jāsaprot, ka man nav daudz citu iespēju. Ja es šo iespēju neizmantošu, mans liktenis būs ļoti sūrs. Ar katru gadu mans stāvoklis aizvien pasliktinās.»
Tai pašā laikā Amerikas Neiroķirurgu asociācijas pārstāvis Hants Batjers uzskata, ka pat tad, ja elpceļus un galvenos asinsvadus izdosies savienot, pamatīgas problēmas sagādās muguras smadzenes. «Es to nenovēlu nevienam,» Batjers sacījis CNN. «Es nevienam nekad neļautu to darīt ar mani. Ir daudz lietu, kas ir sliktākas par nāvi,» piebilst Batjers un norāda uz iespēju, ka pēc operācijas pacients nespēs nedz patstāvīgi kustēties, nedz elpot.
Artūrs Kaplāns no Ņujorkas universitātes tikmēr uzskata, ka Kanavero ir traks. «Viņu ķermeņiem [operācijas rezultātā] nāktos saskarties ar jaunu lietu kārtību un citu ķīmiju, un galu galā organisms saietu grīstē,» Kaplāns sacījis CNN. Piedevām, pastāv milzīgs risks pamatīgi saindēt organismu ar medikamentiem, kas paredzēti imūnsistēmas slāpēšanai, lai galva neatgrūstu jauno ķermeni. Tāpat arī nevar droši pateikt, vai ķermeņa daļas pēc šādas operācijas atgūs spēju kustēties. «Tas nav kā noskrūvēt galvu vienam ķermenim un uzskrūvēt citam,» piebilst Kaplāns.
Neskatoties uz skeptiķu kritiku, Kanavero joprojām ir pārliecināts un saka, ka «mēs jau tagad to varam izdarīt».
