Galaktika ESO 162-17 atrodas aptuveni 40 miljonu gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. Pirmajā mirklī šķiet, ka tā ir visai tipiska galaktika, kurā redzami tumšo putekļu mākoņi un spožo, jauno zvaigžņu reģioni. Tomēr, tuvāk iepazīstot ESO 162-17, izrādās, ka galaktika ir visai neparasta.
Pirmkārt, ESO 162-17 agrāk ir mijiedarbojusies ar citām galaktikām savā tuvākajā apkārtnē. Tā rezultātā ir mainījusies galaktikas forma, tajā sastopams liels apjoms gāzes un putekļu, kā arī tās sastāvs ir neparasts.
Otrkārt, 2010.gada 23.februārī astronomi šajā galaktikā novēroja pārnovu SN 2010ae, kas tika klasificēta kā Iax tipa pārnova. Šis salīdzinoši nesen ieviestais paveids ir saistīts ar daudz plašāk pazīstamo Ia tipa pārnovu klasi.
Ia tipa pārnovas veidojas, kad baltais punduris uzkrāj matēriju no normālas pavadoņzvaigznes un sasniedz kritisko masu, vai arī saduroties diviem baltajiem punduriem. Iax gadījumā baltais punduris var pārciest sprādzienu. Šīs ir retas un mazāk spožas pārnovas. To rašanās mehānisms joprojām ir neskaidrs.
Priekšplānā redzamās spožākās zvaigznes atrodas mūsu pašu galaktikā. To stari ir optisks efekts, ko rada Habla teleskopa sekundārā spoguļa četri turētāji, ap kuriem apliecas gaisma, jeb novērojams difrakcijas efekts.
