Ne visas galaktikas ir tik jocīgas kā NGC 6240, kuru salīdzinoši nesen atkārtoti nofotografēja Habla teleskops.
Galaktiku satikšanās epilogs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmo reizi kosmiskā observatorija pētīja NGC 6240 2008. gadā, bet ar tobrīd pieejamo aprīkojumu nebija redzams rozā toņos iekrāsotais reģions galaktikas centrā, kuru izdevās nofotografēt ar Habla teleskopa jaudīgajiem instrumentiem - plaša lauka kameru (WFC-3) un modernizēto apskates kameru (ACS).
NGC 6240 atrodas aptuveni 400 miljonu gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Aplūkojot galaktiku, ir grūti atpazīt ierastās spirālveida galaktikas formas, jo iegareno disku papildina dažāda garuma astes un cilpas. Šis gāzu, putekļu un zvaigžņu juceklis dažiem atgādina tauriņu, bet daži galaktikas formās saskata vēzi.
Neparastās formas galaktika tāda nav bijusi visu laiku. Tāds izskatās galaktiku satikšanās epilogs, kad notiek divu galaktiku saplūšana. Rezultātā ir aizsākusies aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās. Daudzas no jaunizveidotajām masīvajām zvaigznēm uzsprāgst kā pārnovas. Viena tāda šajā galaktikā tika reģistrēta 2013.gadā - SN 2013dc.
Iespējams, ka visinteresantākais notikums šajā galaktikā risinās tās centrā. Kad saplūst divas galaktikas, jaunizveidotajā galaktikā satiekas ne tikai gāze, putekļi un zvaigznes, bet arī supermasīvie melnie caurumi. NGC 6240 gadījumā melnie caurumi atrodas ļoti tuvu viens otram, nieka 3000 gaismas gadu attālumā. Tas tiešām ir ļoti tuvu, ja ņem vērā, ka galaktikas diametrs ir aptuveni 300 000 gaismas gadu. Abi melnie caurumi neizbēgami tuvojas viens otram, lai astronomiski tuvākajā laikā saplūstu kopā un izveidotu vēl milzīgāku supermasīvo melno caurumu. Zinātnieki uzskata, ka šādās saplūšanās veidojas gravitācijas viļņi.