Slavenais britu astrofiziķis Stīvens Hokings varētu būt radis skaidrojumu tā dēvētajam informācijas paradoksam, kas ir viena no lielākajām mistērijām fizikā.
Hokings varētu būt atrisinājis senu melno caurumu mistēriju
Einšteina vispārīgā relativitātes teorija paredz, ka melnajā caurumā nonākusi fizikālā informācija tiek iznīcināta. Kvantu mehānikas likumi tikmēr nosaka, ka informācija ir mūžīga. Šis arī ir tā dēvētais informācijas paradokss.
Hokings, sadarbojoties ar Kembridžas universitātes profesoru Malkolmu Periju un Hārvarda universitātes profesoru Endrjū Strombergu, varētu būt radis skaidrojumu šim paradoksam, pieņemot, ka kvantu mehāniskā informācija par melnajā caurumā krītošām daļiņām melno caurumu nemaz nesasniedz, ziņo Space.com.
«Es izvirzu pieņēmumu, ka informācija tā arī nenonāk melnajā caurumā. Tā paliek uz melnā cauruma robežas jeb tā dēvētā notikumu horizonta,» sacījis Hokings.
Viņa ieskatā informācija šeit uzglabājas par supertulkojumu dēvētu divdimensionālu hologrammu formā. Notikumu horizonta supertulkojums gan, Hokingaprāt, ir nekam nederīgs; autoritatīvais zinātnieks uzskata, ka informācija par melnajā caurumā krītošajām daļiņām tiek atgriezta, taču haotiskā un pilnīgi bezjēdzīgā formā. «Jebkādam praktiskam lietojumam šī informācija ir zudusi.»
Uzstājoties Hokinga Starojuma konferencē Stokholmas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā, Hokings arī izklāstīja pieņēmumu, ka melnie caurumi varētu būt vārti uz citiem Visumiem.
«Caurumam būtu jābūt lielam, un, ja tas vēl grieztos, tā varētu būt eja uz citu Visumu. Taču tu nevarētu atgriezties mūsu Visumā,» sacīja Hokings. «Tādēļ, pat būdams kaislīgs kosmisko lidojumu fans, es to neizmēģināšu.»