Attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopa ACS kameru, redzama lodveida zvaigžņu kopa NGC 1783.
Jauneklīgā NGC 1783
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā ir viena no lielākajām kopām Piena Ceļa pavadoņgalaktikā - Lielajā Magelāna Mākonī, kas redzams dienvidu puslodē Zelta Zivs zvaigznājā. NGC 1783, kuru pirmo reizi novēroja Džons Heršels 1835.gadā, atrodas aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Kopas masa aptuveni 170 000 reižu pārsniedz Saules masu.
Lodveida zvaigžņu kopas ir blīvi zvaigžņu sakopojumi, kurus kopā tur gravitācija. Lodveida zvaigžņu kopām raksturīgs simetriskums un centrā zvaigžņu blīvums ir izteikti lielāks nekā malās.
Nosakot atsevišķu zvaigžņu krāsu un spožumu, iespējams noteikt kopas vecumu. NGC 1783 nav vecāka par 1,5 miljardiem gadu, kas ir ļoti mazs vecums lodveida zvaigžņu kopām, ja ņem vērā, ka lielākā daļa zināmo lodveida zvaigžņu kopu ir vismaz dažus miljardus gadus vecas. Savas dzīves laikā NGC 1783 ir notikuši vismaz divi zvaigžņu veidošanās etapi, kur katru atdala 50 līdz 100 miljoni gadu.
Zvaigžņu veidošanās procesi vēsta par gāzu rezervēm, kas pieejamas dažādos kopas attīstības etapos. Kad pirmajā vilnī radušās masīvākās zvaigznes pēc tam uzsprāga kā pārnovas, tās aizpūta prom gāzi. Vēlāk šīs rezerves papildināja mazāk masīvās zvaigznes, kuras dzīvoja ilgāk un daudz mierīgāk izsvieda gāzi. Pēc tam gāze plūda kopas centra virzienā. Kad tās blīvums bija pietiekams, sākās otrais zvaigžņu dzimšanas vilnis. Atkal masīvākās zvaigznes aizpūta prom gāzi. Šādi cikls var atkārtoties vairākas reizes, līdz atlikušās gāzu rezerves ir izsmeltas un jaunas zvaigznes nespēj izveidoties.