Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET
Jau kopš 1989. gada, katru gadu septembrī kādā no Eiropas Savienības (ES) lielākajām pilsētām norisinās jauno zinātnieku konkurss. To var pielīdzināt dziesmotajai Eirovīzijai – katras valsts pārstāvji prezentē savu zinātnisko ideju, bet kompetenta žūrija izvērtē, svinīgajā noslēguma ceremonijā pirmajām trim vietām piešķirot naudas balvas (1. vieta saņem 7500 eur). Beidzamos padsmit gadus konkursā startē arī skolēni no Latvijas. Šogad mūsu valsti Itālijā, Milānā pārstāv četri stendi. TVNET devās uz vēsturisko Itālijas ziemeļu metropoli, lai aprunātos ar talantīgajiem jauniešiem, un lūkotu, kādas pārsteidzošas idejas sarūpējuši citu valstu topošie zinātnieki. Varbūt kādam no viņiem izdosies pārsteigt pasauli.
Konkurence ir sīva, jo blakus ES dalībvalstu stendiem jauno zinātnieku konkursā (EUCYS - European Union Contest for Young Scientists) piedalās arī dalībnieki no ASV, Ēģiptes, Izraēlas, Krievijas un pat Jaunzēlandes. Būtībā Milānā, savulaik industriālām vajadzībām izmantotajā La Fabbrica del Vapore ēkā, zinātniskās idejas satiekas vienuviet teju no visas plašās pasaules. Tiek pārstāvētas 24 zinātnes nozares – sākot ar fiziku, ķīmiju, matemātiku, beidzot ar inženierzinātnēm un pat kultūru.
Līdz šim augstākais sasniegums Latvijai bija divas trešās vietas 2008. gadā, kad monetāro balvu ieguva Latvijas jaunie fiziķi, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi – Latvijas Universitātes 1. kursa studenti Ēriks Zaharans un Jānis Zaharans par darbu «Kardiovaskulārās sistēmas monitorings». Un 2010. gadā, kad godpilno trešo vietu ieguva Latvijas 34. skolēnu zinātniskās konferences laureāts, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 12. klases skolnieks Aleksejs Sazonovs par veikto pētījumu informātikā «Attēlu atpazīšanas algoritmu un datormetožu lietošana astronomisko objektu klasifikācijā».
Arī šogad fizikas nozarē Itālijā startē divi Rīgas Franču liceja 12. klases skolēni Amanda Dolgā un Ingars Lukoševičs (fizika). Kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ņikita Sergejevs (ķīmija), Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolniece Olga Rogoženko (matemātika) un Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Valts Krūmiņš (bioloģija).
Amanda un Ingars izmeklē alternatīvus zaļās enerģijas uzglabāšanas veidus, konkrēti izvēloties ceolītus (nosaukums «ceolīts» celies no diviem grieķu vārdiem: «ceo», kas nozīmē «vārīties» un «litos» - «akmens»), kas ir pulverveida viela, kura atrodama gan dabā (vulkānu un sālsūdens tuvumā), gan izveidojama mākslīgi, sintezējot.
Rīgas Franču liceja 12. klases skolēni Amanda Dolgā un Ingars Lukoševičs (fizika) Milānā Foto: TVNET
Ņikita pievērsies nopietnam darbam, lai palīdzētu cilvēkiem cīnīties pret vīrusiem un pat vēzi. Viņa darbs tapis divu gadu laikā un saistīts ar organisko ķīmiju. Viņš analizēja iespēju sintezēt jaunas vielas, kas varētu darboties pret vīrusiem vai strādāt kā pretvēža preparāts. Pēdējā eksperimenta stadija vēl nav paveikta, jo tā prasa lielus finanšu līdzekļus, taču, ja konkursa žūrija šajā idejā saskatīs potenciālu, tad viss ir iespējams. «Es gaidīju šo konkursu visu gadu,» patīkami satraukts, stāsta 18 gadus vecais Ņikita.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ņikita Sergejevs (ķīmija) Milānā Foto: TVNET
Olga pievērsusies teorētiskajai matemātikas pasaulei. Viņas darbs veltīts problēmām, kas rodas, kad ir jāpierāda kādas figūras pārklājuma ar plakni neiespējamība.
Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolniece Olga Rogoženko (matemātika) Milānā Foto: TVNET
Valts startē ar ideju bioloģijas laukā. Tā kā pasaulē arvien vairāk izmanto kultūraugus, lai ražotu bioetanolu (Latvijā bioetanolu pārsvarā iegūst no graudiem), viņš centās atrast alternatīvu - topinambūru.
Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Valts Krūmiņš (bioloģija) Milānā Foto: TVNET
Apbalvošanas ceremonija jau pirmdien. Sekojiet līdzi TVNET!
Pamatinformācija
Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursu Eiropas Komisija iedibināja, lai uzlabotu sadarbību un ideju apmaiņu starp jaunajiem zinātniekiem, kuriem ir līdzīgas spējas un intereses, un lai dotu tiem iespēju strādāt Eiropas izcilāko zinātnieku vadībā.
Konkursa mērķis ir iedrošināt zinātnē ieinteresētus jauniešus veidot karjeru šajā jomā.
Konkurss ietilpst Zinātnes un sabiedrības programmā atbilstīgi Septītajai pētniecības pamatprogrammai (7PP).
Konkursa aizsākumi meklējami 1989. gadā, kad tajā piedalījās 15 valstis.
Sīkāka informācija par ES jauno zinātnieku konkursu, tostarp fotoattēli, veiksmes stāsti, biogrāfiskas ziņas par konkursa žūriju un visu projektu apraksti pieejami mājas lapā «ec.europa.eu» (skat. resursus).
