Nobela prēmija ķīmijā trešdien piešķirta zviedram Tomasam Lindālam, amerikānim Polam Modriham un Turcijā dzimušajam ASV zinātniekam Azizam Sančaram par «DNS labošanas pētījumiem», paziņoja Karaliskā Zviedrijas zinātņu akadēmija.
Nobela prēmiju ķīmijā piešķir par DNS labošanas pētījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņi «molekulārā līmenī izveidoja shēmu, kā šūnas salabo bojātu DNS un saglabā ģenētisko informāciju,» paziņoja akadēmija. «Viņu darbs sniedzis fundamentālas zināšanas par to, kā funkcionē dzīvas šūnas un tas tiek izmantots, piemēram, jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē.»
Kā pavēstīja akadēmija attiecībā uz Lindāla darbu, «viņš parādīja, ka DNS izpostās tādā līmenī, kas dzīvības attīstību uz Zemes padarītu neiespējamu. Šī izpratne viņam ļāva atklāt molekulāru mašinēriju, DNS posma salabošanu, kas visu laiku pretdarbojas mūsu DNS sabrukšanai».
«Azizs Sančars izstrādājis nukleotīdu posma salabošanas shēmu - mehānismu, kuru šūnas izmanto ultravioletās gaismas nodarītā postījuma DNS labošanai. Ar defektiem šajā labošanas sistēmā dzimušiem cilvēkiem izveidosies ādas vēzis, ja viņi ir pakļauti saules gaismai,» paziņoja akadēmija par Sačara darbu.
«Pols Modrihs parādījis, kā šūna labo kļūdas, kas rodas, kad DNS replicējas šūnas dalīšanās laikā. Šis mehānisms - nesaderības labošana - tūkstoškārtīgi samazina kļūdas biežumu DNS replicēšanās laikā,» pavēstīja akadēmija.
Zinātnieku trijotne savā starpā sadalīs prēmiju astoņu miljonu kronu (859 097 eiro) apmērā.
Pagājušajā gadā prēmija tika piešķirta amerikāņiem Ērikam Becigam un Viljamam Mērneram un vācietim Štefanam Hellam par darbu superfluorescentas mikroskopijas izstrādi, kas ļauj pētīt dažādu priekšmetu uzbūvi ļoti sīkos mērogos.