Zinātniekiem pirmoreiz izdevies nolasīt DNS no Āfrikā atrastām mirstīgajām atliekām, kas piederējušas pirms 4500 gadiem dzīvojušam vīrietim.
Pirmoreiz iegūts DNS no Āfrikā atrastām sena cilvēka atliekām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim nebija izdevies nolasīt DNS informāciju no senām mirstīgajām atliekām, kas ilgstoši glabājušās karstā klimatā.
Zinātnieki izmantoja vīrieša galvaskausu, kas tika atrasts alā Etiopijas augstienē, teikts akadēmiskajā žurnālā «Science» publicētā rakstā. Alā bija pietiekami sauss un vēss, lai DNS saglabātos vairākus gadu tūkstošus. Līdz šim līdzīgos pētījumos tika analizēti DNS paraugi no ziemeļu vai polārajiem reģioniem.
Vīrietis nomira krietnu laiku pirms migrācijas viļņa no Eirāzijas rietumiem uz Āfriku, kas notika pirms apmēram 3000 gadu. Taču iegūtā informācija norāda, ka migrācija bijusi «līdz pat divām reizēm nozīmīgāka, nekā tika uzskatīts, un tā ietekmējusi Āfrikas kontinenta iedzīvotāju ģenētisko uzbūvi», paziņojuši zinātnieki.
«Eirāziešu atplūšana» uz Āfriku notika, kad cilvēki no Eirāzijas rietumu reģioniem un Anatolijas atgriezās atpakaļ Āfrikas ragā jeb Somālijas pussalā.
Iegūtie dati liecina, ka migrācijas vilnis esot bijis daudz lielāks, nekā domāts līdz šim. Zinātnieki lēš, ka tolaik apmēram ceturtdaļa no Āfrikas raga iedzīvotājiem bijuši eirāzieši.
«Senais genoms mums paver logu uz tālu pagātni. Viena cilvēka dati var ieskicēt to, kāda bijusi vesela populācija,» norāda Kembridžas universitātes Zooloģijas fakultātes pētnieks Andreass Manika. «Taču kas izraisīja tik strauju migrāciju?»