Mūsdienās Geila krāteris, kurā strādā NASA Marsa visurgājējs Curiosity, ir sauss un tuksnešains, taču aptuveni 3,8 līdz 3,3 miljardus gadu senā pagātnē, iespējams, skatam pavērtos pavisam cita aina - upes un ezeri. Jaunākie pētījumi, kuros izmantoti Curiosity dati, liecina, ka ūdens plūdis un atradies krāterī pietiekami ilgu laiku, lai nogulumiežu veidošanās rezultātā rastos šobrīd krātera centrā redzamais Šārpa kalns.
«Visurgājēja novērojumi liek domāt, ka pirms 3,8 līdz 3,3 miljardiem gadu eksistēja ilglaicīgas plūsmas un ezeri, kas piegādāja materiālu, kas nogulumiežu veidā izveidoja Šārpa kalna apakšējos slāņus,» paskaidroja Ešvins Vasavada no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
Šis ir kārtējais atradums, kas atklāj Marsa «slapjās» vēstures nianses. Ir skaidrs, ka pirms miljardiem gadu Marss vairāk atgādināja Zemi. Zinātnieku mērķis ir noskaidrot, kā tas bija iespējams un kāpēc slapjais Marss pārvērtās par auksto un tuksnešaino planētu, kādu mēs to redzam mūsdienās.
Pirms Curiosity nolaidās Geila krāterī 2012.gadā, zinātnieki uzskatīja, ka tur ir sastopami nogulumieži. Dažas hipotēzes bija «sausas» - nogulumieži ir veidojušies no vēja atpūstām smiltīm un putekļiem. Citas apspēlēja scenārijus, ka Geila krāterī kādreiz ir atradies ezers.
Pētījuma rezultātā ir izdevies noskaidrot, ka «slapjais» scenārijs ir atbildīgs par Šārpa kalna apakšējo slāņu veidošanos.
«Ceļojot cauri Geila krāterim, mēs esam pamanījuši ģeoloģiskos veidojumus, kas liecina par ātrām plūsmām senatnē, kā arī par vietām, kur straumes ieplūdušas stāvoša ūdens rezervuāros,» piebilda Vasavada. «Mēs prognozējām, ka tuvāk Šārpa kalna pakājei vajadzētu atrast smalkus cieto materiālu graudiņus, kurus turp nogādājušas ūdens straumes. Tagad, kad mēs tur ieradāmies, ieraudzījām slāņainus nogulumiežus, kas atgādina ezeros veidojušos nosēdumus.»
Geila krāterī novēroto nogulumiežu paveids norāda uz stāvoša ūdens krātuvēm, iespējams, ezeriem, kuri pastāvēja ilgu laiku un kuros periodiski samazinājās un palielinājās ūdens daudzums. Straumju atnestie iežu graudiņi nosēdās ezeru pamatnēs, veidojot tagadējā Šārpa kalna pamatni.
«Paradoksāli, tur, kur šodien ir kalns, senatnē bija ūdenskrātuve un dažreiz tā bija piepildīta ar ūdeni,» teica Džons Grocingers. «Mēs redzam pierādījumus aptuveni 75 metrus biezam nogulumiežu slānim, un, ņemot vērā Mars Reconnaissance Orbiter kartēšanas datus un Curiosity attēlus, ūdens atnestie nosēdumi varēja veidot vismaz 150 līdz 200 metrus augstu slāni virs krātera pamatnes.»
Kopējais to iežu slāņa, kas mijiedarbojās ar ūdeni, biezums norāda, ka pats ūdens slānis bija vēl biezāks, iespējams tas sniedzās pat 800 metrus virs krātera pamatnes. Virs 800 metriem esošajos Šārpa kalna iežos nav atrasti pierādījumi miejiedarbībai ar ūdeni. Grocingers uzskata, ka šie slāņi, visticamāk, ir veidojušies «sausā» scenārija rezultātā, kurā dominē sausi, vēja nesti materiāli.
Neatbildēts ir jautājums par plūstošo ūdeni uz Marsa: kas ir tā avots, kā tas varēja pastāvēt uz Marsa virsmas, jo, lai šķidrs ūdens atrastos uz Marsa virsmas, planētas atmosfērai bija jābūt blīvākai un klimatam siltākam. Iespējams, daļa ūdens Geila krāterī varēja nonākt nokrišņu veidā - kā lietus vai sniegs. Daži zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka līdzenumos uz ziemeļiem no krātera atradies milzīgs okeāns, bet šie minējumi neatbild uz jautājumu, kā šķidrs ūdens uz Marsa varēja pastāvēt tik ilgu laiku.
«Mēs agrāk uzskatījām, ka Marss ir vienkāršs,» piebilda Grocingers. «Savulaik tika uzskatīts, ka Zeme arī ir vienkārša sistēma. Bet, jo vairāk to pēta, jo vairāk jautājumu rodas, apjaušot patieso Marsa sistēmas sarežģītību. Ir pienācis laiks pārvērtēt mūsu pieņēmumus. Kaut kur kaut kas pietrūkst.»