ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras pētnieki ar datoranimācijas starpniecību piedāvā ielūkoties melnā cauruma «maltītes» procesā. Proti, uzzināt, kā melnais caurums iznīcina tiešā tuvumā esošu zvaigzni.
Video: Kā melnais caurums «aprij» zvaigzni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Analizējot datus, kas iegūti no trim Zemes orbītā strādājošiem rentgenstaru teleskopiem, NASA zinātnieki guvuši jaunas atziņas par procesiem, kuri norisinās melnā cauruma «barošanās» procesā.
Vērojot galaktikas PGC 043234 centrā esošo supermasīvo melno caurumu (masa varētu būt dažus miljonus reižu lielāka nekā Saulei), kurš atrodas apmēram 290 miljonu gaismas gadu attālumā, zinātnieki secinājuši, ka pēc zvaigznes saplēšanas lielākā daļa spīdekļa matērijas tiek vilkta caurumā un uzkarsēta līdz vairākiem miljoniem grādu. Vienlaikus tiek ģenerēts ļoti intensīvs rentgenstarojums.
Neilgi pēc spēcīgā rentgenstarojuma izvirduma, izstarotās gaismas apjoms samazinās, jo aizvien lielāks daudzums zvaigznes matērijas nonāk aiz melnā cauruma notikumu horizonta - robežas reģionam, no kura nespēj izkļūt pat gaisma.
Iznīcināto kosmisko objektu gāzes bieži vien izveido akrēcijas disku un melnajā caurumā «pazūd» pa spirālveida trajektoriju. Kā šis disks veidojas, zinātniekiem līdz šim nebija īsti skaidrs. Vērojot viena objekta dažāda viļņa garuma rentgenstarus ilgākā laika periodā, NASA pētnieki spēja novērot šāda diska veidošanos. Zinātnieki arīdzan prāto, ka melnais caurums nespēj «aprīt» tik daudz matērijas vienlaicīgi, tādēļ daļa no tās tiek izsviesta atpakaļ. Piedevām virzienā no melnā cauruma pūšot «lēns» vējš.
Tāpat zinātnieki noskaidrojuši, ka spēcīgais rentgenstarojumu avots atrodas mazākajā iespējamajā stabilajā orbītā ap melno caurumu vai arī ļoti tuvu tai.