Nemaz ne tik sen uz kino ekrāniem nonāca pozitīvi vērtētā filma Marsietis. Tā veidota, balstoties uz Endija Veira tāda paša nosaukuma romāna motīviem un zinātnieku aprindās ir iemantojusi atzinību, jo bez dažām viegli pārspīlētām epizodēm filma tomēr ir ļoti pietuvināta realitātei un skatītājam ļauj iztēloties, kāda būtu dzīve uz sarkanās planētas.
Kamēr Ridlija Skota režisētais Marsietis pasaules kinoteātros turpina pelnīt miljonus, interneta vietne Space.com ir apkopojusi sešus interesantus faktus, ko tu, iespējams, nezināji par šo filmu.
1. Filmas scenārija viena lapa ir bijusi kosmosā
Saskaņā ar filmas scenārista Drjū Godārda informāciju, vienu lapu no Marsieša scenārija NASA ar daudzfunkcionālo kosmosa kuģi Orion esot nogādājusi kosmosā. Tas noticis Orion izmēģinājuma lidojumā 2014.gada decembrī, un uz lapas bijis atainots Marsieša galvenais varonis Marks Votnijs, kādu to iztēlojās filmas režisors.
Jāpiebilst, ka scenārija nosūtīšanai kosmosā grūti piemeklēt piemērotāku lidaparātu, jo, kā zināms, Orion ir kosmosa kuģis, ar kuru NASA cer kādudien nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu.
2. Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zinātnieki viesojušies filmēšanas laukumā brīdī, kad gatavota zondes Philae nolaišanās uz komētas 67P
Čivetels Ejofors, kurš filmā ataino NASA misijas direktoru Vinsentu Kapūru, šķiet, ir spēcīgi ietekmējies no ESA zinātnieka, kurš filmēšanas laikā piestrādāja kā konsultants. Ejofors esot ciemojies pie zinātnieka, kad ESA sākusi Philae nolaišanās procedūru, lai redzētu, kāda būs viņa reakcija un emocijas pozitīva iznākuma gadījumā. Jau ziņots, ka Philae ir pirmais cilvēka radītais objekts, kurš izsēdināts uz komētas. Tas notika pirms gada, 2014.gada 12.novembrī, tomēr, tā kā Philae nenolaidās tā kā plānots, no zondes saņemto datu ir krietni mazāk nekā varēja būt.
Ejofors norāda, ka ESA zinātnieks visu laiku bijis satraukts, taču tai pašā laikā arī kluss. Tikai tad, kad Rosetta/Philae misijas vadības centrā saņemts apstiprinājums par nosēšanos uz komētas, zinātnieks esot ļāvis vaļu emocijām.
3. Apvidus, kurā uzņemts Marsietis, eksistē īstenībā
Lielākā daļa Marsieša ir uzņemta kinostudijās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, turpretī daudzi dabas skati filmēti Vadirumā jeb tā dēvētajā Mēness ielejā Jordānijas dienvidos. Šeit savulaik tapušas ainas tādām filmām kā Arābijas Lorenss (1962.gads) un citam Ridlija Skota meistardarbam - Prometejs (2012.gads). Tāpat šeit filmētas Misija uz Marsu (2000.gads), Pēdējās dienas uz Marsa (2013.gads) un Sarkanā planēta (2000.gads).
Jāpiezīmē gan, ka filmētā materiāla pēcapstrādē ir mainīta Marsa debesu nokrāsa, jo sarkanajai planētai faktiski nav atmosfēras, un attiecīgi arī ainava tikusi piekrāsota sarkanīgāka, nekā tā ir patiesībā.
4. Skots esot apsvēris iespēju dot vārdus kamerām, ar ko Votnijam jārunā
Vairāk nekā puse no grāmatas ir Votnija iekšējais monologs, tādēļ filmas veidotājiem bijis jāvienojas par to, kā stāstu atainot uz ekrāna. «Ja cilvēks lasa grāmatu, viņš dzīvo galvenā varoņa galvā,» saka filmas producents Saimons Kinbergs. «Filmās varoņa domas parasti atklāj sarunas. Tomēr šajā gadījumā mūsu rīcībā nav dialogu, jo lielu daļu laika Votnijs ir viens pats,» piebilst producents un norāda, ka Skots problēmu atrisinājis ar regulāru video dienasgrāmatu palīdzību.
No praktiskā viedokļa šīs video dienasgrāmatas var pielīdzināt lidmašīnu melnajām kastēm, ko Skots liek galvenajam varonim regulāri papildināt ar aktuālāko informāciju. No cilvēciskā viedokļa runāšana ar sevi Votnijam ir lieliska iespēja iztēloties, kā varētu justies un kādu mierinājumu iedomātā sarunu biedrā rast pilnīgā izolācijā uz citas planētas nonācis cilvēks. Skots pat esot apsvēris domu dot vārdus Pīts un Dags kamerām, kurās video dienasgrāmatu filmēšanas brīžos lūkojās Votnijs.
5. Neizdevies mēģinājums rast alternatīvu vētrai uz Marsa
Veirs grāmatu Marsietis rakstīja trīs gadus, lai būtu drošs, ka tā ir zinātniski tik akurāta, cik iespējams. Viens no uzkrītošākajiem izņēmumiem ir vētra filmas sākumā, jo Marsa atmosfēra ir pārāk reta, lai tajā veidotos tik spēcīgi vēji. Pēc Skota teiktā, tā arī ir bijusi viena no piezīmēm, kas saņemta no NASA, kad tās speciālisti pārlasījuši scenāriju. Skots norāda, ka Veirs un Godārds tādējādi sākuši meklēt citus iemeslus, kādēļ Votnija kolēģiem viņš būtu jāuzskata par mirušu un steigšus jāpamet planēta.
«Alternatīva bija briesmīga,» sacījis Skots. «Tādēļ arī NASA teica, lai ir kā ir, jo tā taču ir tikai filma.» Uz jautājumu, kāda bijusi alternatīva, Skots atbildējis: «Es neatceros, tā bija garlaicīga.»
6. Grāmatas Marsietis autors ir zinātnieks amatieris
Endijam Veiram nav profesionālas pieredzes zinātniskajā darbā. Orbitālo dinamiku viņš «studējis» sava prieka pēc un paralēli programmētāja pamatdarbam rakstījis dažādus stāstiņus par ceļošanu kosmosā. Marsietis ir viņa trešais darbs un pirmais, ko viņš uzskatījis par publicēšanas vērtu. Patiesībā pirmais stāsts esot bijis tik slikts, ka Veirs esot izdzēsis visas tā kopijas. Marsieti turpretī viņš nodaļu pa nodaļai publicējis savā interneta vietnē, kur no skaitliski nedaudziem, taču lojāliem lasītājiem saņēmis pozitīvas atsauksmes. Lasītāji viņam palīdzējuši darbu arī pieslīpēt, un, kad tas bijis gatavs, Veirs to e-grāmatas formātā nodevis tirdzniecībā Amazon platformā.
Grāmata ātri vien ieguvusi milzu popularitāti un nokļuvusi starp TOP 5 zinātniskās fantastikas romāniem. «Tad pie manis sāka vērsties izdevēji un par tiesībām uzņemt filmu savā starpā sāka cīnīties piecas kinostudijas. Beigās piedzīvoju patiesi sirreālu momentu, kad savu vārdu ieraudzīju izdevuma New York Times bestselleru sarakstā,» - tā Veirs.
