Zvaigznes ir kā dzīvas būtnes. Tās piedzimst, dzīvo un mirst. Tām ir pat sirdspuksti. Izmantojot modernu metodi, astronomi reģistrēja tūkstošiem šādus zvaigžņu sirdspukstus 53 miljonus gaismas gadu attālajā galaktikā M87. Šī varētu būt jauna galaktikas vecuma noteikšanas metode, bet tās apstiprināšanai būs nepieciešams noteikt pulsu arī citu galaktiku zvaigznēm.
Mums šķiet, ka zvaigznes ir stabilas un nemainīgas. Tomēr Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēgumā notiek būtiskas izmaiņas. Tās kļūst spožākas un uzpūšas līdz milzīgiem apmēriem, aprijot tuvākās planētas. Tuvojoties zvaigznes nāves brīdim, tā sāk pulsēt. Tās spožums te vājinās, te atkal kļūst spožāks. Šo pulsāciju periods ir daži simti dienu. Piena Ceļa galaktikā ir zināmas daudzas šādas zvaigznes.
Līdz šim neviens nebija apsvēris, kādu ietekmi uz tālu galaktiku izstaroto gaismu atstāj šādas pulsējošās zvaigznes, kuru gaisma sajaucas kopā ar to zvaigžņu starojumu, kuras ir stabilas un nav vēl sākušas pulsēt.
«Mēs atklājām, ka šīs zvaigznes ir tik spožas un to pulsācija tik spēcīga, ka tās nevar noslēpties,» teica pētījuma vadītājs Čārlijs Konrojs no Hārvarda universitātes. «Mēs nolēmām noskaidrot, vai šo zvaigžņu pulsāciju iespējams reģistrēt pat tad, ja nespējam to gaismu nodalīt no apkārtējo, nemainīgo zvaigžņu gaismas.»
Par pētījumu objektu tika izvēlēta 53 miljonu gaismas gadu attālumā esošā elipsveida galaktika M87, kas meklējama Jaunavas zvaigznājā. Zinātnieki analizēja vairākus attēlus, kas 2006.gadā fotografēti ar Habla teleskopu, un ātri vien atrada meklēto.
«Pārsteidzoši, bet viens no četriem pikseļiem mainās laika gaitā,» pastāstīja Pīters van Dokums no Jēlas universitātes. «Mēs uzskatām, ka galaktikas ir stabili gaismas avoti, bet, pateicoties milzīgajām, pulsējošajām zvaigznēm, tās mirgo.»
Habla teleskopa datu analīze atklāja, ka viens pikselis mainās vidēji ar periodiskumu 270 dienas. Regulārās spožuma izmaiņas patiešām atgādina sirdspukstus.
«Tas ir tā, it kā mēs reģistrētu galaktikas pulsu,» piebilda Konrojs.
Šis atklājums piedāvā jaunu galaktikas vecuma noteikšanas veidu, jo galaktikas sirdspukstu biežums un intensitāte ir atkarīga no tās vecums. Pētījuma rezultātā tika aprēķināts, ka M87 galaktikas vecums ir aptuveni 10 miljardi gadu, kas sakrīt ar datiem, kas iegūti ar citu metožu palīdzību.
Sirdspuksti nav unikāli M87 galaktikai. Tie ir raksturīgi visām galaktikām. Reģistrējot citu galaktiku pulsu, iespējams noteikt to vecumu.
«Mūsu modelis liecina, ka sirdspuksti būs spēcīgāki jaunām galaktikām, un tas ir tas, ko mēs gribētu noskaidrot,» piebilda pētījuma līdzautore Džieuna Čoi.
M87 galaktikai sirdstrieka nedraud. Tā turpinās pulsēt vēl vismaz triljonu gadu, uzskata van Dokums.