Inženieri, kas izstrādā urbi Marsa, Mēness un asteroīdu izpētei, ir radījuši pirmo portatīvo lādētāju elektromobiļiem, ar kura palīdzību mašīnas varēs uzlādēt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Lādētāju, kas izmantos to pašu spriegumu ko putekļusūcējs, varēs iespraust jebkurā rozetē, nebaidoties, ka tiks izsisti korķi.
Lādētāja «sirds» ir neliels pārveidotājs, līdzīgs tai kastītei, ar kuru aprīkots arī portatīvā datora strāvas vads. Pārveidotājs nodrošina stabilu strāvas padevi un saīsina uzlādes laiku.
Norvēģijas kompānija Zaptec sākotnēji šo tehnoloģiju izmantoja kosmosā lietojama urbja izstrādei, kuru finansēja Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Šajā gadījumā pārveidotājs bija nepieciešams plazmas urbja darbības nodrošināšanai.
«Urbji ar rotējošām virsmām kosmosā ir neefektīvi,» teica Zaptec vadītājs Brage Johansens. «Tie ir pakļauti berzei un ir smagi.»
«Šobrīd mēs skrāpējam virsmu,» paskaidroja Sandžajs Vijendrans no EKA. «Ar mūsdienu tehnoloģijām tādās misijās kā ExoMars mēs varam sasniegt 2 metru dziļumu, bet ar tāda paša izmēra urbi nav iespējams ieurbties 10 metru dziļumā. Mēs uzskatām, ka Marsa pazemē varētu būt ūdens, kurā, iespējams, mīt dzīvība, bet līdz šim mums nav bijusi pieejama tehnoloģija, lai pētītu pietiekami dziļus slāņus.»
Zinātnieki meklē iespējas nokļūt dziļāk, un iespējams, ka atbilde slēpjas zibens uzplaiksnījumā.
Plazma ir karsta, uzlādēta gāze, kas plaši sastopama Visumā. Uz Zemes to var notvert zibens uzplaiksnījumā, elektrības radītajās dzirkstelēs un kāvos, kas dejo augstu atmosfērā. Cilvēks plazmu izmanto fluorescentajās gaismās un tagad arī kosmiskajā urbī.
«Plazmas urbis ir līdzīgs klints sašķelšanai ar gaismas zobenu,» pasmaidīja Johansens. «Mūsu urbja galviņa rada mazas zibens šautras 1 līdz 5 centimetru garumā, kas saberž klinti pulverī.»
Šim urbim nav nepieciešamas smagas detaļas vai spēcīgi ģeneratori.
«Uz Marsa mums būs pieejami tikai 100 W, un mēs varēsim darbināt urbi, izmantojot tikai Saules enerģiju un nelielas baterijas,» piebilda Johansens.
Laboratorijās iežus ar zibens palīdzību skalda jau aptuveni pusgadsimtu, bet tikai tagad mikroelektronikas progress ir pavēris ceļu šādas tehnoloģijas izmantošanai kosmosā. Zaptec inovācija slēpjas kompaktā pārveidotājā, kas nodrošina plazmas radīšanai nepieciešamo enerģiju, izmantojot modernas un miniatūras dzesēšanas sistēmas.
«Tad mēs atklājām, ka tos pašus pārveidotājus, kurus esam radījuši kosmiskajam urbim, varam izmantot, lai izgatavotu labākos lādētājus elektromobiļiem,» teica Johansens.
Šobrīd Zaptec ir noslēdzis līgumu ar kompāniju Renault, kuri saviem Zoe pircējiem Norvēģijā šos lādētājus piegādās jau 2016.gadā.
«Norvēģija ir Eiropas lielākais elektromobiļu tirgus, bet elektrotīkls tur ir savādāks nekā citur Eiropā,» skaidroja Filips Dupī no Renault. «Mašīnai ne vienmēr patīk elektrības kvalitāte, un tā var atteikties uzlādēties.»
Kosmosa tehnoloģiju pārneses rezultātā radītais lādētājs nodrošina, ka elektrotīkla strāvas padeve vienmēr ir kvalitatīva un mašīnai pieņemama.
«Braucēji var iespraust lādētāju jebkurā rozetē un būt pārliecināti, ka sava ceļojuma laikā nepaliks bez strāvas,» noslēdza Dupī.
«Tas ir kā viedtālrunis mūsdienās salīdzinājumā ar mobilo telefonu 1980.gados,» piebilda Johansens. «Mūsdienās elektromobiļu lādētāji ir masīvi un nepraktiski, tie sver vairāk nekā 100 kilogramus. Mūsējais nepārsniedz 2 kilogramus, un mēs ar to lepojamies.»