Vai lodveida zvaigžņu kopās mājo saprāta brāļi?

 

Lodveida zvaigžņu kopas ir neparasti objekti. Zvaigznes tajās atrodas ļoti cieši viena pie otras. Simtiem tūkstoši zvaigžņu veido ne vairāk kā 100 gaismas gadu lielas sfēras. Zvaigznes ir vecas, iespējams, tikpat vecas kā galaktika. Nesen veikts pētījums šim dīvainību sarakstam pievienoja arī pieņēmumu, ka lodveida zvaigžņu kopas varētu būt neparasti laba vieta, kur attīstīties starpzvaigžņu telpā ceļojošām civilizācijām.

Saistītie raksti

«Lodveida zvaigžņu kopa varētu būt pirmā vieta, kurā mūsu galaktikā tiks identificēta dzīvība,» ir pārliecināta pētījuma vadītāja Rozanna Distefano no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra.

Piena Ceļā ir aptuveni 150 lodveida zvaigžņu kopu, no kurām lielākā daļa atrodas galaktikas nomalē. Lielākā daļa no tām veidojusies pirms desmit miljardiem gadu. Tādēļ šajās zvaigznēs ir mazāk smago elementu, kas ir nepieciešami planētu veidošanai. Daži zinātnieki uzskata, ka tas ir iemesls, kādēļ lodveida zvaigžņu kopās, visticamāk, nav planētu. Līdz šim lodveida zvaigžņu kopā ir atrasta tikai viena planēta.

LASI CITUR: www.starspace.lv

Savukārt Distefano un Alaks Rejs uzskata, ka šāds pieņēmums ir pārāk pesimistisks. Citplanētas ir atklātas arī ap zvaigznēm, kurās smago elementu koncentrācija nav lielāka par 1/10 no Saulē reģistrētās. Kamēr Jupitera izmēra planētas pārsvarā atrodas ap zvaigznēm, kurām raksturīga augsta smago elementu koncentrācija, Zemes tipa planētas vienlīdz labi jūtas visur.

«Ir pāragri teikt, ka lodveida zvaigžņu kopās nav planētu,» teica Rejs.

Zinātnieki bažījas arī par to, ka lodveida zvaigžņu kopas biezā apdzīvotība apdraudēs planētas, kas radušās lodveida zvaigžņu kopās. Kāda zvaigzne varētu pietuvoties planētu sistēmai un ar savu gravitāciju to izjaukt, izmetot pasaules aukstajā starpzvaigžņu telpā.

Jāatceras, ka dzīvībai labvēlīgā zona, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens, ir atkarīga no zvaigznes. Spožākām un karstākām zvaigznēm šī zona atrodas tālāk, bet planētas, kas riņķo ap vēsākām zvaigznēm, atradīsies tuvāk. Dominējošās zvaigznes lodveida zvaigžņu kopās ir blāvie, ilgi dzīvojošie sarkanie punduri. Potenciāli apdzīvojamās planētas atrodas ļoti tuvu šīm vēsajām zvaigznēm un tādējādi varētu būt pasargātas no garām lidojošu zvaigžņu gravitācijas ietekmes.

Reklāma

«Tiklīdz planēta ir izveidojusies, tā var pastāvēt ļoti ilgu laiku,» paskaidroja Distefano.

Tātad, ja lodveida zvaigžņu kopās var izveidoties apdzīvojamas planētas un pastāvēt miljardiem gadu, kādas ir izredzes dzīvībai? Tā noteikti būtu attīstījusies, radušās daudzas sarežģītas dzīvības formas un, iespējams, pat radies saprāts.

Šādai civilizācijai pavērtos pavisam citas iespējas nekā mums. Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma atrodas 4 gaismas gadu attālumā. Lodveida zvaigžņu kopā līdz tuvākajai zvaigznei būtu aptuveni 20 reizes mazāks attālums. Starpzvaigžņu ceļojumi un sakari būtu daudz reālāki un sasniedzamāki.

«Mēs to dēvējam par lodveida zvaigžņu kopas iespēju,» teica Distefano. «Nosūtīt ziņu līdz tuvākajai zvaigznei neaizņemtu vairāk laika kā vēstules nogādāšana no ASV uz Eiropu 18. gadsimtā. Starpzvaigžņu ceļojumi arī aizņemtu mazāk laika. Voyager zondes atrodas simtiem miljardu kilometru attālumā no Zemes, kas ir aptuveni 1/10 daļa no attāluma līdz tuvākajai zvaigznei, ja mēs dzīvotu lodveida zvaigžņu kopā. Tas nozīmētu, ka starpzvaigžņu zondes nosūtīšana būtu kaut kas tāds, ko lodveida zvaigžņu kopā varētu īstenot mūsu attīstības līmeņa civilizācija.»

Tuvākā lodveida zvaigžņu kopa atrodas tūkstošiem gaismas gadu attālumā no Zemes, kas apgrūtina planētu meklējumus, jo īpaši kopu blīvi apdzīvotajos centrālajos reģionos. Astronomi uzskata, ka planētas ar tranzīta metodes palīdzību būtu iespējams konstatēt kopu nomalēs.

Ne mazāk intriģējoša šķiet lodveida zvaigžņu kopu izpēte ar SETI metodēm, meklējot saprātīgu būtņu radītos lāzera vai radio signālus. Ideja nav no jaunajām. 1974.gadā astronoms Frenks Dreiks izmantoja Aresībo radioteleskopu, lai pirmo reizi civilizācijas vēsturē nosūtītu apzinātu radiosignālu kosmosā, kurā iekodēta svarīga informācija par Saules sistēmu, Zemi un tās iedzīvotājiem. Par ziņas galamērķi bija izvēlēta lodveida zvaigžņu kopa M13.


Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Krogsils, 235000 EUR
Zeme
Zeme, Ķekava, 120000 EUR
Māja
Māja, Garkalne, 185000 EUR

Reklāma