Kopš kosmosa izpētes sākuma teju pirms 60 gadiem bijuši daudzi nozīmīgi sasniegumi, kā arī nedaudzas, taču ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm, drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast jaunas atbildes uz jautājumiem par Visuma dabu un apmierināt vienu no savām galvenajām vajadzībām – vairot zināšanas.
Kosmisko lidojumu vēsturē pirmā katastrofa ar letālu iznākumu notika 1967.gadā,
kad padomju kosmonauta Vladimira Komarova pilotējamā kosmosa kuģa «Sojuz 1» kapsula nogāzās Krievijas teritorijā.
Valda uzskats, ka Komarovs un vairākas citas personas zinājušas, ka kapsulai ir defekti, taču Padomju Savienības līderi esot ignorējuši viņu brīdinājumus. Vairāki avoti uzskata, ka traģēdiju izraisīja izpletņa sistēmas atteice.
1971.gadā trīs padomju kosmonauti gāja bojā, atgriežoties uz Zemes no kosmosa stacijas «Salyut 1».
Viņu kosmosa kuģis «Sojuz 11» veica normālu nolaišanos, tāpēc glābšanas komanda bija pārsteigta, kad ieraudzīja kosmonautus, kas miruši sēdēja savos krēslos ar tumši ziliem plankumiem uz sejas, asinīm pilot no deguna un ausīm.
Izmeklēšanā tika secināts, ka plīsis elpošanas ventilācijas vārsts, nosmacējot kosmonautus. Tā kā kosmosa kuģa kapsulā bija ierīkota automātiska atgriešanās programma, tā varēja piezemēties arī bez pilotu palīdzības.
1986.gada 28.janvārī 73 sekundes pēc starta kosmosa kuģis
«Challenger» izira 14 kilometru augstumā virs Atlantijas okeāna, nogalinot septiņus astronautus.
Kosmosa kuģi iznīcināja ārējās degvielas krātuves eksplozija. Pierādīts, ka negadījuma izraisītājs bija bojāta O-veida blīve uz vienas no cietās degvielas dzinējraķetēm.
Šai kosmosa misijai, ko miljoniem cilvēku vēroja tiešajā ēterā, bija pievērsta milzīga uzmanība, jo «Challenger» komandā bija iekļauta skolotāja Krista Makolife. Viņa bija ieplānojusi amerikāņu skolēniem no kosmosa sniegt plašāku izpratni par Visumu un vēstīt par iespējām attīstīt starpplanētu ceļojumus.
«Challenger» katastrofa ASV sabiedrībai bija ļoti traumatisks negadījums, kura dēļ
ASV kosmosa kuģu programma tika apturēta uz 32 mēnešiem.
Vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis «Columbia», atgriežoties uz Zemes pēc 16 dienu misijas, 2003.gada 1.februārī izjuka, ieejot Zemes atmosfērā. Bojā gāja visi septiņi astronauti, kas atradās kosmosa kuģī.
Avārijas apstākļu izmeklēšanā noskaidroja, ka
kosmosa kuģa sairšanas galvenais cēlonis bija pacelšanās laikā gūtie bojājumi,
kad putu materiāla atlūzas no ārējās degvielas tvertnes sabojāja kuģa kreiso spārnu. Putu materiāls bija izsitis caurumu «Columbia» aizsargvairogā, ļaujot karstajām gāzēm, kas rodas, kosmosa kuģim ieejot atmosfērā, izraisīt eksploziju.
Izmeklētāji arī atklāja, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) inženieri bija pauduši bažas par iespējamiem kosmosa kuģa spārna bojājumiem pacelšanās laikā. «Columbia» 16 dienu misijas laikā inženieri trīs reizes pieprasījuši kosmosa kuģa satelītattēlus, lai pārbaudītu, kur trāpījušas putu atlūzas un vai tās nav bojājušas kuģi, taču šie attēli netika uzņemti.
«Apollo» programma bija ASV pilotējamo kosmisko lidojumu projekts, lai veiktu nolaišanos uz Mēness. 1967.gada 27.janvārī
trīs amerikāņu astronauti gāja bojā, kad uz zemes tika izmēģināts kosmosa kuģa «Apollo 1» komandas modulis.
Kosmosa kuģa kabīnē izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā astronauti nosmaka un sadega. Izmeklēšanā atklājās vairākas kļūdas, tostarp kabīnē tika lietots tīrs skābeklis, viegli uzliesmojoši skafandra stiprinājumi, bet kosmosa kuģa lūka vērās uz iekšpusi, kas liedza ekipāžai ātri izkļūt ārā.
Kosmosa misija «Apollo 13» spilgti izgaismoja briesmas, kādas cilvēkam var draudēt kosmosā, taču tā laimīgā kārtā beidzās bez cilvēku upuriem.
Kosmosa kuģa starts notika 1970.gada 11.aprīlī.
Lidojuma laikā uzsprāga skābekļa rezervuārs, kas sabojāja dienesta moduli, un plāns nosēsties uz Mēness izgāzās.
Lai atgrieztos uz Zemes, astronautiem vajadzēja aplidot apkārt Mēnesim, izmantojot tā gravitāciju.
