Tehnoloģiju attīstība ikvienam sniedz plašākus pašizpausmes veidus un iespēju jaunos veidos stāstīt jaunus stāstus, tomēr viss atkarīgs no lietotāja - vai viņš tehnoloģijas izmanto gudri vai nē, savā jaunākajā intervijā norāda «Emmy» balvai nominētā šova «Prāta spēles» atraktīvais vadītājs Džeisons Silva.
Materiāls tapis sadarbībā ar televīzijas kanālu «National Geographic»
«Pārtika var būt spēcinoša, bet tā var arī padarīt mūs tuklus un izraisīt sirds slimības. Tas pats ir ar tehnoloģijām. Piemēram, viedtālrunim ir bezgalīgs potenciāls komunikācijā un pašizpausmē, taču to var lietot arī muļķīgos veidos,» pauž Džeisons.
Raidījumā pētīs transcendentālu pieredzi
Runājot par «Prāta spēļu» jauno - 5.sezonu, Džeisons stāsta, ka viens no aizraujošākajiem raidījumiem būs «Dieva smadzenes», kas uzņemts Jeruzālemē. Tajā ar neirozinātnes palīdzību tiks pētīta reliģiskā pieredze - tas, kas notiek cilvēka smadzenēs, kad viņš piedzīvo dievišķu klātbūtni un transcendentālas sajūtas.
Tūkstošiem gadu cilvēki meklējuši iespējas, kā savienoties ar augstāku spēku jeb Dievu. Kā strādā ticīga cilvēka smadzenes? Vai ticība Dievam ir kaut kas tāds, kas iebūvēts mūsu smadzenēs? Varbūt šo ticību ierīkojis pat kāds dievišķais programmētājs? Vai arī reliģiozitāte ir evolucionāra adaptācija, kas mums kā sugai gan palīdzējusi, gan kaitējusi? Atbildes sniegs «Prāta spēļu» sērija «Dieva smadzenes».
«Tas būs ļoti īpašs raidījums,» bilst Džeisons.
Zināšanas kā narkotika
Vaicāts, kāpēc viņu tā aizrauj smadzeņu darbības noslēpumi, Džeisons atbild, ka viņam piemīt neremdināma zinātkāre un patīk dažādas mistērijas.
«Es gribu zināt, kā smadzenes apstrādā manu realitātes pieredzi. Es gribu zināt, kā valoda un kultūra ietekmē to, kā es redzu pasauli. Es gribu zināt, kā ķīmiski procesi iespaido manu garastāvokli. Zināšanas ir spēks. Tās ir kā narkotika, ko es nevaru pārstāt lietot,» saka «Prāta spēļu» vadītājs.
33 gadus vecajam vīrietim ir ļoti daudz dziļu pārdomu un sakāmā arī par dažādiem citiem jautājumiem. Ieklausies!
Melošana=radošums
Melošana ir ļoti interesants fenomens. Džeisons uzskata, ka baltie meli ir noderīgi mūsu sabiedrībai - tie, viņaprāt, ir viens no «audumiem», kas satur mūs kopā. Piemēram, baltie meli ir attaisnojami situācijās, kad mēs nevēlamies aizskart otra cilvēka jūtas. Un melošana esot arī radošuma izpausme.
Viņš uzsver, ka melo itin visi un dara to teju katru dienu. Pētījumi liecina, ka melo jau sešu mēnešu vecs bērns, kurš ar raudāšanu tēlo izsalkumu, taču patiesībā šādi cenšas sev piesaistīt uzmanību.
Melošana vai patiesības slēpšana ir nozīmīga evolūcijas procesa sastāvdaļa, kas ļāva mūsu senčiem izdzīvot kā sugai.
Mīlestība un skumjas
Internetā lielu popularitāti iekarojis Džeisona veidotais īsfilmu cikls, kas aplūko dzīves jēgu, nāvi, saprāta evolūciju, tehnoloģiju revolūciju un citas tēmas. Vienā no savām īsfilmām Džeisons secina - kad mēs piedzīvojam mīlas ekstāzi, kad emocijas aiz laimes burbuļo un līst pāri, kad esam saviļņoti par bērniņa piedzimšanu - tajā ir kaut kāda skumju pieskaņa, ko rada apziņa, ka reiz beigsies viss, arī kaut kas tik skaists kā mīlestība.
«Mīlestība un skumjas pastāv vienā un tajā pašā dimensijā. Brīdī, kad mūs pārņem mīlestība, tā jau ir pagātne. Skaistais notiek, un tu jau sāc bēdāties, ka šis mirklis tuvojas beigām, un piedzīvo zaudējuma sajūtu. Taču romantiska mīlestība ir risinājums nāves problēmai. Mīlētāji kļūst par dieviem un dievietēm. Mīlestība rada arī lielākās sāpes, taču pilnīgi noteikti ir vērts to piedzīvot. Dzīve jādzīvo tik pilnasinīgi, lai asaras sāk birt. Tāpēc iemīlieties un mīliet!» aicina Džeisons.
Jauna pieredze
Džeisons ir pārliecināts, ka jauna pieredze ļauj mums justies dzīviem, jo tā atkal liek pievērst uzmanību pasaulei. Ierastās lietas noved strupceļā, tās padara nejūtīgu. Džeisons atsaucas uz slaveno rakstnieku Henriju Milleru, kurš mēdza teikt, ka pat zāles stiebri, ja tiem pievērš pienācīgu uzmanību, var kļūt par brīnišķīgu pasauli paši par sevi. Savukārt Čārlzs Darvins sacījis, ka piepeša un cieša uzmanības pievēršana kaut kam pārtop par pārsteigumu, izbrīnu un negaidītu pārdzīvojumu.
«Es savā dzīves ceļā tiecos nonākt tādā mentālajā un garīgajā stāvoklī, kas liek man justies dzīvākam un uztverošākam pret pasauli, kas mani ieskauj,» rezumē «Prāta spēļu» pavēlnieks.
2013.gadā «Prāta spēles» nominēja prestižajai televīzijas balvai Emmy kā izcilāko informatīvo raidījumu, kas aizved vilinošā ceļojumā smadzeņu dzīlēs un izklaidējošā veidā iepazīstina ar neirozinātni.
Skaties «Prāta spēļu» 5.sezonas raidījumus televīzijas kanālā «National Geographic» otrdienās plkst. 21.30, sākot no 2.februāra!
