Britu pētnieki atklājuši LSD ietekmi uz smadzenēm

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Izmantojot modernākās tehnoloģijas, britu zinātniekiem pirmo reizi ir izdevies vizualizēt smadzeņu darbības izmaiņas cilvēkiem, kas bijuši pakļauti vienas no spēcīgākajām jebkad radītajām narkotiskajām vielām - LSD iedarbībai.

Skenējot vairāku brīvprātīgo smadzenes, pētnieki ir guvuši skaidru ieskatu procesos, kas norisinās cilvēka smadzenēs pēc LSD injicēšanas. Izrādās, ka tās ievērojami aktivizējas un savā starpā sāk «komunicēt» smadzeņu reģioni, kuri parasti darbojas neatkarīgi, bet tie, kas parasti cits citu papildina, vairs nedarbojas roku rokā, raksta www.theguardian.com. Pēc pētnieku domām, šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki, kuri kaut reizi lietojuši LSD, stāsta par spēcīgām halucinācijām un saplūšanu ar kosmosu.

Londonas Imperiālās koledžas neiropsihofarmakoloģijas profesors Deivids Nats (David Nutt), kurš savulaik konsultējis Lielbritānijas valdību narkotiku jautājumos un bijis viens no vadošajiem LSD iedarbības pētītājiem, saka, ka neirozinātnieki šos atklājumus ir gaidījuši pusgadsimtu.

«Neirozinātnei šie atklājumi ir ne mazāk nozīmīgi kā Higsa bozona atklāšana daļiņu fizikā. Mēs nezinājām, kā rodas LSD iedarbības efekts, jo to bija pārāk sarežģīti noskaidrot. Zinātniekiem vienkārši bija bail vai arī nebija vēlmes mēģināt pārvarēt lielās grūtības, lai to noskaidrotu,» saka D.Nats.

LSD jeb lizergīnskābes dietilamīds pirmo reizi tika sintezēts 1938.gadā, taču tā iedarbība uz psihi nebija skaidra vēl piecus gadus.

Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados LSD plaši tika izmantots psiholoģiskajā un psihiatriskajā pētniecībā,

taču negatīvā ietekme uz gados jauniem cilvēkiem noveda pie vielas aizlieguma jau sešdesmitajos gados.

Šā iemesla dēļ apstājās arī pētniecība, un to tagad bijis iespējams atjaunot, tikai pateicoties Beklija Fonda (The Beckley Foundation) pūļa finansēšanas kampaņai, kuras mērķi ir saistīti ar psihoaktīvo vielu iedarbības izpēti.

Nats ar savu kolēģi Robinu Karhārtu Herisu (Robin Carhart-Harris) tā guva iespēju piesaistīt 20 garīgi veselus brīvprātīgos, kuriem pētījuma pirmajā dienā tika incjicēti 75 mikrogrami LSD, bet otrajā dienā placebo. Pēc katras no operācijām pētnieki izmantoja trīs dažādas smadzeņu aktivitātes skenēšanas metodes un secināja, ka brīvprātīgie LSD iedarbībā sāk redzēt pat ar acīm ciet. Tas gan nenozīmē kādu jaunu garīgu spēju pastiprināšanos, bet gan iztēli, kas kļuvusi ievērojami spēcīgāka. Pētnieki skaidro, ka

LSD ietekmē saikne starp smadzeņu daļām, kas atbild par redzi, uzmanību, kustībām un dzirdi, kļūst ciešāka;

faktiski - smadzenes kļūst par izteiktāku vienību tā vietā, lai būtu atsevišķu reģionu kopums.

Tāpat pētījumā secināts, ka izteiktāks apziņas stāvoklis, saplūšana ar apkārtējo vidi, ko līdz šim saistīja ar reliģiskiem vai garīgiem pārdzīvojumiem, var atstāt pozitīvu iespaidu uz cilvēka labsajūtu arī pēc tam, kad LSD efekts ir izgaisis. Nats, kura pētījums aprakstīts izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences, norāda, ka LSD ietekmē zūd domāšanas ierobežojumi jeb dažādi šķēršļi, ko cilvēka smadzenes attīsta dzīves gaitā. Citiem vārdiem sakot, pēc Nata domām

LSD un tamlīdzīgas ķīmiskas vielas perspektīvā varētu izmantot, lai veiktu korekcijas cilvēka smadzeņu tīklojumā

un noņemtu dažādus laika gaitā izveidojušos ierobežojumus, kuru sekas ir, piemēram, depresija vai atkarības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu