Latvijas IT speciālisti piedalīsies unikālā starptautiskā projektā

Viņš pastāstīja, ka šis ir lielākais Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas «Horizon 2020» («Apvārsnis 2020») projekts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā. Projekts sākts februārī, tas tiks īstenots trīs gadus, un tā kopējais finansējums ir deviņi miljoni eiro. LETA no tiem saņems 1,16 miljonus eiro.

Projektā piedalās arī Lielbritānijas un Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC un «Deutche Welle» (DW), Edinburgas universitāte, Šveices IDIAP pētniecības institūts un vēl četri partneri no Lielbritānijas, Portugāles un Kataras.

Palīdzēs analizēt informāciju

«Projekts apvienos lielo datu un mašīnmācīšanās jeb mākslīgā intelekta tematiku tieši ziņu aģentūru un raidorganizāciju jomā,» Bārzdiņš teica un skaidroja, ka BBC, DW un LETA ne tikai gatavo jaunas ziņas, bet arī analizē pasaulē notiekošo, pētot citu informācijas kanālu vēstīto.

Piemēram, BBC ir izveidota speciāla nodaļa, kuras darbinieki nodarbojas ar citu mediju vēstītās informācijas analīzi. Lai arī patlaban šajā analīzes darbā ir iesaistīti daudzi cilvēki,

esošais cilvēku skaits nespēj aptvert visu pieejamo informācijas daudzumu, jo tā ik dienas pieaug.

Informācijas analizētāji cenšas aptvert aktuālākās ziņas dažādos medijos: TV, radio, laikrakstos, interneta portālos, sociālajos tīklos un citviet. Darba lauku vēl vairāk paplašina tas, ka informācijas analīze notiek dažādās valodās.

Secināts, ka viens cilvēks spēj vienlaikus analizēt informāciju četros ekrānos.

Nav paredzēts, ka līdz ar šā projekta īstenošanu samazināsies informācijas analīzē iesaistīto žurnālistu daudzums, bet ir plānots, ka esošais speciālistu skaits līdz ar tehnoloģiju attīstību un palīdzību spēs aptvert lielāku informācijas daudzumu.

Attīstīs tehnoloģijas daudzvalodu runas atpazīšanai

Projekta gaitā paredzēts tālāk attīstīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas lielo datu un dziļās mašīnmācīšanās jomā, lai tās varētu sekmīgi ieviest BBC, DW un LETA ziņu apstrādes ciklā.

Plānots attīstīt tehnoloģijas daudzvalodu runas atpazīšanai, ziņu tulkošanai, automātiskai līdzīgo ziņu grupēšanai tēmās un to kopsavilkumu automātiskai ģenerēšanai, kā arī ziņās minēto personu, organizāciju un notikumu identificēšanai. Projektam ir divi mērķi - atvieglot aizvien pieaugošā ziņu avotu skaita monitorēšanu, lai nozīmīgi jaunumi nepaliek nepamanīti, kā arī sniegt iespēju žurnālistiem ātrāk un plašāk apkopot informāciju par nozīmīgiem jaunumiem.

Līdz ar SUMMA projekta īstenošanu medijiem būs pieejama plašākas informācijas analīze.

Bārzdiņš arī sacīja, ka LETA šajā projektā iekļuva, jo kopā ar LU MII jau iepriekš veiksmīgi attīstīja līdzīgus projektus Latvijā. Jau patlaban LETA ir automatizējusi daļu no informācijas analīzes darbiem, ko iepriekš veica cilvēki.

Latvija šajā projektā nav mazs spēlētājs

Plānots, ka arī LETA izmantos projektā izstrādātās tehnoloģijas. Tās varēs izmantot ne tikai angļu, vācu, spāņu, arābu, krievu, ukraiņu, portugāļu un persiešu valodām, bet arī latviešu valodai.

Interesanti, ka LETAS loma šajā projektā ir integrēt, «salīmēt» visu kopā, tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas informācijas aģentūra šajā projektā nav mazi spēlētāji. Katram projektā iesaistītajam partnerim ir sava atbildības joma, piemēram, Edinburgas universitāte koordinē projekta vadību.

Ko projekts mainīs vienkāršu cilvēku dzīvē?

Bārzdiņš lēš: ka pēc tam, kad projektā izstrādātās lietas būs ieviestas reālā mediju darbā, publiskajā telpā esošā informācija būs kvalitatīvāka. Vismaz tā vajadzētu būt. Pašlaik informācijas analizētāji nevar aptvert visu interesējošo, tāpēc analizē tikai to, kur visticamāk varētu būt aktuālas un interesantas vēstis.

Piemēram, BBC vēlētos analizēt informāciju 1000 TV kanālos, bet patlaban tas ir iespējams tikai 200 kanālos.

Kā mākslīgais intelekts attīstīsies turpmāk?

Runājot par mākslīgā intelekta turpmāko attīstību, profesors norādīja, ka jau patlaban dators spēj lasīt un saprast tekstus. Patlaban ir grūti prognozēt, kāda būs turpmākā attīstība, bet ir skaidrs, ka nākotnē dators spēs arī rakstīt tekstu.

«Tajā brīdī, kad dators iemācīsies pats runāt, veidot teikumus un rakstīt, ir jāsāk uzmanīties,» viņš smaidot rezumēja un piebilda, ka tas varētu būt jau tuvāko gadu laikā. Mākslīgā intelekta attīstība pasaulē, tostarp arī Latvijā, pēdējā laikā notiek ļoti strauji.