Somijā pirms vairāk nekā pusgadsimta atrasts kauls, kas ilgu laiku gulēja garāžā, ir izrādījies par valstī vecāko kaulu, jo tas ir saglabājies no zilonim līdzīga zīdītāja, kas dzīvojis pirms pieciem līdz 19 miljoniem gadu, vēsta Somijas sabiedriskā raidkompānija «yle».
Kaulu 1960.gada rudenī atrada bioloģijas studente Marja Simonsūri, rokot kartupeļus Suomusjervi pagastā apmēram 100 kilometrus uz rietumiem no Helsinkiem. Desmitiem gadu tika uzskatīts, ka tas saglabājies no mamuta, kuri izmira pirms nepilniem 5000 gadiem.
Līdz šim vecākais zināmais arheoloģiskais atradums Somijā bija 120 tūkstošus gadu vecs mamuta kauls,
kas atrasts Helsinku austrumu rajonā Vuosāri.
Kad Simonsūri pārcēlās uz Helsinku piepilsētu Espo, viņas atradums apmēram 40 gadus gulēja viņas garāžā. Viņa apprecējās un turpmāk bija Marja Sorsa, kā arī kļuva par ģenētiskās toksikoloģijas profesori.
2006.gadā, kad Sorsa jau bija pensijā, viņa nodeva atrasto kaulu profesoram Mikaelam Forteliusam – evolucionārās paleontoloģijas pētniekam Helsinku Universitātē.
Mamutu kauli parasti nav retums, bet Suomusjervi pagastā atrastā kaula svars piesaistīja zinātnieku interesi. Viņi izpētīja kaula formu un tam pielipušo augsni, kurā bija senu ziedputekšņu un jūraszāļu pēdas.
Helsinku Universitātes zinātnieki pēc kaula formas noskaidroja, ka tas saglabājies no deinotērija.
Deinotēriji bija dzīvnieki no snuķaiņu kārtas (Proboscidea), kuru mūsdienās pārstāv tikai ziloņi, un izmira vēl pirms mamutiem. Deinotēriji dzīvoja Eirāzijā pirms pieciem līdz 19 miljoniem gadu miocēna laikmetā.
«Šis kaula fragments ir pleca kaula vidus daļa no samērā liela snuķaiņa, no kaula visšaurākās daļas,» sacīja Londonas Dabas vēstures muzeja vieszinātnieks Juha Sārinens, kurš izpētījis šo fragmentu.
Pētnieki uzskata, ka šis kaula gabals Somijā nokļuvis ar peldošu ledu, kuru nesa viļņi Joldijas jūrā, kas ir Baltijas jūras priekštece.
Senais kauls, kurš tagad ir ziedots Helsinku Universitātes Dabas vēstures muzejam, dod zinātniekiem ieskatu Ziemeļeiropas vidē pirms miljoniem gadu. Tas sniedz vairāk informācijas par dzīves apstākļiem miocēna laikmetā, kā arī par snuķaiņu kārtas izplatību un evolūciju.
